31. pants
Informācijas un

pierādījumu nosūtīšanas un izmantošanas ierobežojumi

1. Lūguma iesniedzēja dalībvalsts bez lūguma saņēmējas

dalībvalsts iepriekšējas piekrišanas nenosūta un neizmanto

informāciju vai pierādījumus, ko lūguma saņēmēja dalībvalsts ir

sniegusi izmeklēšanai, kriminālvajāšanai vai tiesvedībai, izņemot

to, kas norādīta lūgumā.

2. Šajā pantā noteiktais neliedz lūguma iesniedzējai

dalībvalstij savā tiesvedībā izpaust informāciju vai

pierādījumus, kas attaisno apsūdzēto personu. Pēdējā minētajā

gadījumā lūguma iesniedzēja dalībvalsts pirms izpaušanas informē

lūguma saņēmēju dalībvalsti un, ja tas tiek pieprasīts,

apspriežas ar lūguma saņēmēju dalībvalsti. Ja izņēmuma gadījumā

iepriekšējs paziņojums nav iespējams, lūguma iesniedzēja

dalībvalsts nekavējoties informē lūguma saņēmēju dalībvalsti par

izpaušanu.

3. Ja lūguma saņēmēja dalībvalsts ir noteikusi īpašus

nosacījumus tās sniegtās informācijas vai pierādījumu

izmantošanai, lūguma iesniedzēja dalībvalsts pēc lūguma saņēmējas

dalībvalsts pieprasījuma sniedz informāciju par informācijas vai

pierādījumu izmantošanu.

4. Ja pēc tam, kad lūguma iesniedzējai dalībvalstij ir nodota

informācija, lūguma saņēmējai dalībvalstij kļūst zināmi apstākļi,

kas tai var likt konkrētā gadījumā piemērot papildu nosacījumu,

lūguma saņēmējas dalībvalsts centrālā iestāde var sazināties ar

lūguma iesniedzējas dalībvalsts centrālo iestādi, lai noteiktu,

cik lielā mērā pierādījumi un informācija var tikt

aizsargāta.