Par Ļubļanas–Hāgas Konvenciju par starptautisko sadarbību genocīda noziegumu, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu un citu starptautisko noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā

34. pants
Nopratināšana,

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

izmantojot videokonferenci

1. Ja persona atrodas kādas dalībvalsts teritorijā un ja citas

dalībvalsts tiesu iestādēm tā ir jānopratina kā liecinieks vai

eksperts, persona var pieprasīt, lai nopratināšana notiktu,

izmantojot videokonferenci, kā paredzēts 2.-7. daļā. Šo daļu

var attiecināt arī uz videokonferences izmantošanu citiem

mērķiem, piemēram, objektu, personu vai vietu identificēšanai, ja

tam piekrīt lūguma saņēmēja dalībvalsts.

2. Lūguma saņēmēja dalībvalsts piekrīt nopratināšanai,

izmantojot videokonferenci, ja videokonferences izmantošana nav

pretrunā tās valsts tiesību aktu pamatprincipiem un ar

nosacījumu, ka tai ir tehniskie līdzekļi, lai veiktu

nopratināšanu, izmantojot videokonferenci. Ja lūguma saņēmējai

dalībvalstij nav pieejami tehniskie līdzekļi, lai veiktu

nopratināšanu, izmantojot videokonferenci, lūguma iesniedzēja

dalībvalsts pēc savstarpējas vienošanās var tai šādus līdzekļus

nodrošināt.

3. Lūgumos par nopratināšanu, izmantojot videokonferenci,

papildus 25. pantā minētajai informācijai iekļauj tās tiesu

iestādes nosaukumu, kura veic nopratināšanu, vai, ja lūguma

saņēmēja dalībvalsts tam piekritusi, tās citas atbildīgās

iestādes nosaukumu, kura veic nopratināšanu.

4. Lūguma saņēmējas dalībvalsts tiesu iestāde var uzaicināt

attiecīgo personu ierasties saskaņā ar tās valsts tiesību aktos

noteiktajām formām.

5. Atsaucoties uz nopratināšanu, izmantojot videokonferenci,

piemēro šādus noteikumus:

a) lūguma saņēmējas dalībvalsts tiesu iestāde ir klātesoša

nopratināšanā, ja nepieciešams, ar tulka palīdzību, un tā var būt

atbildīga arī par nopratināmās personas identifikācijas

nodrošināšanu un lūguma saņēmējas dalībvalsts tiesību aktu

pamatprincipu ievērošanu; ja lūguma saņēmējas dalībvalsts tiesu

iestāde uzskata, ka nopratināšanas laikā ir pārkāpti lūguma

saņēmējas dalībvalsts tiesību aktu pamatprincipi, tā nekavējoties

veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka nopratināšana

turpinās atbilstoši šiem principiem;

b) ja ir nepieciešams, lūguma iesniedzējas un lūguma saņēmējas

puses atbildīgās iestādes vienojas par pasākumiem nopratināmās

personas aizsardzībai;

c) nopratināšanu veic tieši lūguma iesniedzējas dalībvalsts

tiesu iestāde, vai tā tiek veikta tās vadībā saskaņā ar lūguma

iesniedzējas dalībvalsts tiesību aktiem;

d) pēc lūguma iesniedzējas dalībvalsts vai nopratināmās

personas lūguma dalībvalsts, kura ir saņēmusi lūgumu, nodrošina,

ka nopratināmajai personai nepieciešamības gadījumā palīdz tulks

un/vai jurists;

e) nopratināmā persona drīkst izmantot tādas tiesības nesniegt

liecību, kas šai personai izriet no lūguma saņēmējas vai lūguma

iesniedzējas dalībvalsts tiesību aktiem.

6. Dalībvalstis pēc saviem ieskatiem var piemērot šā panta

noteikumus arī nopratināšanai, izmantojot videokonferenci, kurā

piedalās apsūdzētā persona vai aizdomās turētā persona, ja šī

persona tam piekrīt. Šādā gadījumā lēmums par videokonferences

rīkošanu un videokonferences rīkošanas veids ir atkarīgs no abu

iesaistīto dalībvalstu piekrišanas un saskaņā ar to iekšējiem

tiesību aktiem un attiecīgajiem starptautiskajiem

instrumentiem.

7. Šis pants neskar nevienu līgumu vai vienošanos, kas ļauj

nopratināšanu videokonferencē veikt, izmantojot citus

līdzekļus.