33. pants
Personu

liecības lūguma saņēmējā dalībvalstī

1. Lieciniekus un ekspertus nopratina saskaņā ar lūguma

saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem. Liecinieki un eksperti var

atteikties sniegt liecības, ja lūguma saņēmējas vai lūguma

iesniedzējas dalībvalsts tiesību akti viņiem to atļauj.

2. Ja viņu atteikums sniegt liecības tiek pamatots ar lūguma

iesniedzējas dalībvalsts tiesību aktiem, lūguma saņēmēja

dalībvalsts apspriežas ar lūguma iesniedzēju dalībvalsti.

3. Ja liecinieks vai eksperts izmanto tiesības atteikties

sniegt liecību, kā paredzēts 1. daļā, viņam šādas tiesību

izmantošanas dēļ nevar piemērot nekādu sodu lūguma iesniedzējā

vai lūguma saņēmējā dalībvalstī.

4. Neskarot nekādus pasākumus, par kuriem panākta vienošanās

personu aizsardzībai, lūguma saņēmēja dalībvalsts pēc

pratināšanas sagatavo protokolu, kurā norāda pratināšanas datumu

un vietu, identitāti nopratinātajai personai, identitāti un

funkcijas jebkurām citām personām lūguma saņēmējā dalībvalstī,

kuras piedalās pratināšanā, visus zvērestus un tehniskos

nosacījumus, saskaņā ar kuriem notikusi pratināšana. Lūguma

saņēmēja dalībvalsts dokumentu nosūta lūguma iesniedzējai

dalībvalstij.

5. Ja liecinieki vai eksperti tiek nopratināti tās teritorijā

saskaņā ar šo pantu, un atsakās sniegt liecību, kad viņiem ir

pienākums to darīt, vai nesniedz patiesu liecību, katra

dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās

tiesību akti tiek piemēroti tāpat kā tad, ja pratināšana notiktu

saskaņā ar valstī noteikto procedūru.