64. pants
Mantas nodošana
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
1. Lūguma saņēmēja dalībvalsts, ciktāl tas ir atļauts saskaņā
ar šīs valsts tiesību aktiem un ja to prasījusi lūguma
iesniedzēja dalībvalsts, arestē un nodod mantu:
a) kas varētu tikt pieprasīta kā pierādījums vai
b) kas iegūta nozieguma rezultātā un kas apcietināšanas brīdī
ir bijusi meklētās personas īpašumā vai ir atklāta vēlāk.
2. Mantu, kas minēta 1. daļā, var nodot arī tad, ja
atļautā izdošana nevar tikt īstenota tādēļ, ka meklētā persona ir
mirusi, pazudusi vai izbēgusi.
3. Ja 1. daļā minētā manta lūguma saņēmējas dalībvalsts
teritorijā tiek arestēta vai konfiscēta, lūguma saņēmēja
dalībvalsts saistībā ar notiekošu kriminālprocesu šo mantu var
īslaicīgi aizturēt vai nodot ar noteikumu, ka tā tiks atdota
atpakaļ.
4. Visas tiesības, ko lūguma saņēmēja dalībvalsts vai trešās
personas, kas rīkojas labā ticībā, ir ieguvušas attiecībā uz
1. daļā minēto mantu, tiek saglabātas saskaņā ar procedūrām,
kādas paredz valsts tiesību akti. Ja šādas tiesības pastāv,
lūguma iesniedzēja dalībvalsts tiesvedības beigās šo mantu, cik
ātri vien iespējams un bez maksas, atdod atpakaļ lūguma saņēmējai
dalībvalstij.