Par Ļubļanas–Hāgas Konvenciju par starptautisko sadarbību genocīda noziegumu, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu un citu starptautisko noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā

64. pants
Mantas nodošana

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

1. Lūguma saņēmēja dalībvalsts, ciktāl tas ir atļauts saskaņā

ar šīs valsts tiesību aktiem un ja to prasījusi lūguma

iesniedzēja dalībvalsts, arestē un nodod mantu:

a) kas varētu tikt pieprasīta kā pierādījums vai

b) kas iegūta nozieguma rezultātā un kas apcietināšanas brīdī

ir bijusi meklētās personas īpašumā vai ir atklāta vēlāk.

2. Mantu, kas minēta 1. daļā, var nodot arī tad, ja

atļautā izdošana nevar tikt īstenota tādēļ, ka meklētā persona ir

mirusi, pazudusi vai izbēgusi.

3. Ja 1. daļā minētā manta lūguma saņēmējas dalībvalsts

teritorijā tiek arestēta vai konfiscēta, lūguma saņēmēja

dalībvalsts saistībā ar notiekošu kriminālprocesu šo mantu var

īslaicīgi aizturēt vai nodot ar noteikumu, ka tā tiks atdota

atpakaļ.

4. Visas tiesības, ko lūguma saņēmēja dalībvalsts vai trešās

personas, kas rīkojas labā ticībā, ir ieguvušas attiecībā uz

1. daļā minēto mantu, tiek saglabātas saskaņā ar procedūrām,

kādas paredz valsts tiesību akti. Ja šādas tiesības pastāv,

lūguma iesniedzēja dalībvalsts tiesvedības beigās šo mantu, cik

ātri vien iespējams un bez maksas, atdod atpakaļ lūguma saņēmējai

dalībvalstij.