Par Ļubļanas–Hāgas Konvenciju par starptautisko sadarbību genocīda noziegumu, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu un citu starptautisko noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā

65. pants
Izdodamo un izdoto

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

personu tranzīts

1. Ja persona dalībvalstij ir jāizdod caur citas dalībvalsts

teritoriju, dalībvalsts, uz kuru persona ir jāizdod, rakstiski

lūdz šai citai dalībvalstij atļauju minētās personas tranzītam,

šķērsojot tās teritoriju. Tas neattiecas uz situāciju, kad tiek

izmantots gaisa transports un nav plānota nosēšanās šīs citas

dalībvalsts teritorijā.

2. Saņemot šādu lūgumu, lūguma saņēmēja dalībvalsts to

apstrādā saskaņā ar šīs valsts tiesību aktos noteikto procedūru.

Lūguma saņēmēja dalībvalsts lūgumu izpilda ātri, ja vien tas

neskar tās būtiskas intereses.

3. Tranzīta dalībvalsts nodrošina, ka pastāv tādas tiesību

normas, kas ļautu minēto personu tranzīta laikā paturēt

apcietinājumā.

4. Gadījumā, ja dalībvalstī notiek neplānota nosēšanās, šī

dalībvalsts pēc pavadošās amatpersonas lūguma var paturēt personu

apcietinājumā uz laiku saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem, līdz

tiek saņemts tranzīta lūgums saskaņā ar 1. daļu.

5. Izdotās personas tranzītu nedrīkst veikt, šķērsojot tādu

teritoriju, par kuru ir pamats uzskatīt, ka tajā var tikt

apdraudēta minētās personas dzīvība, vai ja pastāv augsts risks,

ka personas tiesības tiks pārkāptas rases, dzimuma, ādas krāsas,

garīgās vai fiziskās invaliditātes, seksuālās orientācijas,

reliģijas, tautības, etniskās izcelsmes, politisko uzskatu vai

piederības noteiktai sociālai grupai dēļ.

6. Dalībvalsts var noraidīt lūgumu atļaut pilsoņa tranzītu,

šķērsojot tās teritoriju.

V DAĻA. NOTIESĀTO PERSONU

NODOŠANA