15. pants

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma

32. panta trešo daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa

atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību

normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas

sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi

citādi.

Lemjot par brīdi, ar kuru apstrīdētā norma zaudē spēku,

Satversmes tiesas procesā līdzsvarojamas sabiedrības intereses un

atsevišķu personu pamattiesības. Tiesai jāgādā par to, lai

situācija, kāda varētu veidoties no brīža, kad apstrīdētā norma

zaudē spēku, neradītu jaunus Satversmē noteikto pamattiesību

aizskārumus, kā arī nenodarītu būtisku kaitējumu valsts un

sabiedrības interesēm (sk. Satversmes tiesas 2020. gada

17. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-18-01

25. punktu).

Apstrīdētās normas atzīšana par spēkā neesošu no Satversmes

tiesas sprieduma publicēšanas dienas varētu apdraudēt tos

leģitīmos mērķus, kuru aizsardzībai attiecībā uz administratora

profesiju ir noteikti ierobežojumi, jo tādā gadījumā apstrīdētajā

normā ietvertais aizliegums pilnībā zaudētu spēku un līdz ar to

būtu apdraudētas citu personu tiesības un sabiedrības labklājība.

Likumdevējam ir jānosaka jauns tiesiskais regulējums, izvēloties

kādu no personas pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

Tāpēc šajā gadījumā ir nepieciešams un pieļaujams tas, ka

Satversmei neatbilstošā norma vēl kādu laiku paliek spēkā, lai

likumdevējs varētu pieņemt jaunu tiesisko regulējumu. Tādējādi

apstrīdētā norma atzīstama par spēkā neesošu no 2025. gada

1. jūnija.

Pieteikuma iesniedzējs lūdz attiecībā uz pieteicēju tā

izskatīšanā esošajā administratīvajā lietā atzīt apstrīdēto normu

par spēkā neesošu no tās spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 250. panta otro

daļu pieteikuma par administratīvā akta atcelšanu izspriešanā

būtiska nozīme ir tām tiesību normām, ar kurām pamatots izdotais

administratīvais akts. Tātad, lai šā sprieduma rezultāts

ietekmētu tiesisko situāciju, kādā ir persona, kura savu tiesību

aizsardzībai iesniegusi pieteikumu administratīvajā lietā

Nr. A420290219, apstrīdētā norma attiecībā uz pieteicēju

šajā lietā atzīstama par spēkā neesošu no viņa pamattiesību

aizskāruma rašanās brīža, proti, no brīža, kad šo normu

piemērojis Maksātnespējas kontroles dienests. Pieteikuma

iesniedzējam ir minētajā administratīvajā lietā individuāli

jāvērtē riski, kas saistīti ar attiecīgās personas atrašanos

administratora amatā, un šai nolūkā tieši jāpiemēro Satversme un

šajā spriedumā ietvertās atziņas.

Satversmes tiesā nav saņemta informācija par citām

administratīvajām lietām, kurās tiesai būtu jāpiemēro apstrīdētā

norma. Taču nolūkā aizsargāt visu to personu pamattiesības, kurām

apstrīdētā norma varētu būt piemērota un kuras šā sprieduma spēkā

stāšanās dienā varētu būt uzsākušas un turpina savu pamattiesību

aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem,

apstrīdētā norma atzīstama par spēkā neesošu arī no šo personu

pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās

daļas 6. punktu un 30.-32. pantu, Satversmes tiesa

nosprieda: