10. pants

Apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 91. un

106. pantam lūdz izvērtēt Otrā pieteikuma iesniedzēji. No viņu

pieteikuma secināms, ka tiek lūgts atzīt apstrīdēto normu par

neatbilstošu Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 106. panta

pirmajam teikumam (sk. lietas materiālu 1. sējuma 34. - 46.

lpp.).

10.1. Satversmes 91. pants nosaka: "Visi cilvēki

Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības

tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas."

Satversmes 91. pantā ir ietverti divi savstarpēji cieši

saistīti, tomēr dažādi principi: vienlīdzības princips - pirmajā

teikumā - un diskriminācijas aizlieguma princips - otrajā teikumā

(sk. Satversmes tiesas 2005. gada 14. septembra sprieduma

lietā Nr. 2005-02-0106 9.3. punktu). Satversmes 91. panta

otrajā teikumā nostiprinātā diskriminācijas aizlieguma principa

mērķis ir novērst iespēju, ka demokrātiskā un tiesiskā valstī,

pamatojoties uz kādu nepieļaujamu kritēriju, piemēram, rasi,

tautību vai dzimumu, tiktu ierobežotas personas pamattiesības

(sk. Satversmes tiesas 2008. gada 29. decembra sprieduma lietā

Nr.2008-37-03 6. punktu). Tomēr lietas materiālos nav

norādīts, ka apstrīdētajā normā paredzētā atšķirīgā attieksme

būtu balstīta uz kādu nepieļaujamu kritēriju.

Līdz ar to Satversmes tiesa šīs

lietas ietvaros vērtēs apstrīdētās normas atbilstību vienlīdzības

principam, kas noteikts Satversmes 91. panta pirmajā teikumā.

10.2. Satversmes 106. pants nosaka: "Ikvienam ir

tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši

savām spējām un kvalifikācijai. Piespiedu darbs ir aizliegts. Par

piespiedu darbu netiek uzskatīta iesaistīšana katastrofu un to

seku likvidēšanā un nodarbināšana saskaņā ar tiesas

nolēmumu." Otrā pieteikuma pamatojums neskar piespiedu darba

aizlieguma pārkāpumu.

Līdz ar to Satversmes tiesa šīs

lietas ietvaros vērtēs apstrīdētās normas atbilstību Satversmes

106. panta pirmajam teikumam.

10.3. Satversmes tiesas praksē ir nostiprināta atziņa,

ka Satversmes 91. panta pirmajā teikumā noteiktais vienlīdzības

princips pamatā piemērojams kopā ar citām pamattiesībām.

Satversmes 91. pantā nostiprinātās tiesības ir

"salīdzinošas", proti, tās var pieprasīt vienlīdzīgu

attieksmi, bet pašas par sevi nevar atklāt, kādai šai attieksmei

jābūt, proti, vai tai jābūt labvēlīgai vai nelabvēlīgai. Lai

izvēlētos vienu no šiem risinājumiem, jāņem vērā jau citi

apsvērumi, kas atrodas ārpus vienlīdzības jēdziena robežām

(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 29. oktobra

sprieduma lietā Nr. 2010-17-01 6.2.1. punktu).

Līdz ar to apstrīdētās normas

atbilstība Satversmes 91. panta pirmajam teikumam vērtējama

kopsakarā ar Satversmes 106. panta pirmajā teikumā noteiktajām

pamattiesībām.