9. pants

Apstrīdētajā normā likumdevējs noteicis, ka par

administratoru var būt persona, kura saņēmusi valsts atzītu

izglītības dokumentu par otrā līmeņa augstākās profesionālās

izglītības apgūšanu tiesību zinātnēs un ieguvusi jurista

kvalifikāciju vai saņēmusi valsts atzītu izglītības dokumentu par

augstākās akadēmiskās izglītības apgūšanu tiesību zinātnēs un

ieguvusi zinātnisko grādu.

Savukārt apstrīdētais pārejas noteikums paredz periodu, kurā

sertificētiem administratoriem ar augstāko izglītību ekonomikas,

vadības vai finanšu jomā ir jāiegūst augstākā izglītība tiesību

zinātnēs, lai varētu turpināt administratora pienākumu

pildīšanu.

Līdzšinējā Satversmes tiesas praksē ir nostiprināta atziņa, ka

pamattiesību aizskārums var būt nākotnē sagaidāms vai arī

potenciāls (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 22. februāra

sprieduma lietā Nr. 2001-06-03 secinājumu daļas 2.4. punktu un

2002. gada 20. maija spriedumu lietā Nr. 2002-01-03). Tiesību

doktrīnā izteikts viedoklis, ka potenciāls, kā arī nākotnē

gaidāms aizskārums nozīmē to, ka cilvēka pamattiesības tiks

aizskartas, - pastāv pamatota un ticama iespējamība, ka

apstrīdētās normas piemērošana varētu radīt nelabvēlīgas sekas

konstitucionālās sūdzības iesniedzējam (sk.: Rodiņa A.,

Konstitucionālās sūdzības teorija un prakse Latvijā. Rīga:

Latvijas Vēstnesis, 2009, 161. - 168.lpp.).

Pieteikumu iesniedzēji ir sertificēti administratori, kuri nav

ieguvuši apstrīdētajā regulējumā noteikto augstāko izglītību

tiesību zinātnēs. Atbilstoši normatīvajam regulējumam, kas bija

spēkā šo personu sertifikācijas laikā, administratora

kvalifikāciju apliecināja augstākā izglītība ekonomikas, finanšu

vai vadības jomā vai augstākā juridiskā izglītība, vai ne mazāk

kā triju gadu praktiskā darba pieredze uzņēmumu vai

uzņēmējsabiedrību pārraudzības institūcijās un

izpildinstitūcijās.

Satversmes tiesa konstatē, ka apstrīdētais regulējums nākotnē

skars Pieteikumu iesniedzējus, ja viņi apstrīdētajā pārejas

noteikumā minētajos termiņos neuzsāks studijas un neiegūs

augstāko izglītību tiesību zinātnēs. Ņemot vērā to, ka prasība

par augstāko izglītību tiesību zinātnēs noteikta apstrīdētajā

normā, Satversmes tiesai jāizvērtē, vai tā atbilst Satversmes 91.

pantā un 106. pantā noteiktajām pamattiesībām.

Līdz ar to Satversmes tiesa

visupirms vērtēs apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 91. un

106. pantam.