12. pants

Satversmes 106. panta pirmais teikums paredz

personai tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos, ņemot vērā visu

to spēju, zināšanu un prasmju kopumu, kas raksturo konkrētās

personas sagatavotību un piemērotību noteikta darba veikšanai,

ņemot vērā gan izglītību, gan arī praktisko pieredzi konkrētā

darbā, gan arī citas zināšanas, prasmes un iemaņas, ko attiecīgā

persona ieguvusi un attīstījusi (sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2007. gada 1. novembra sprieduma lietā Nr. 2007-08-01 7.

punktu).

Apstrīdētajā normā noteiktās prasības attiecas ne vien uz

administratora amata pretendentiem, bet arī uz sertificētiem

administratoriem, kuriem nav augstākās izglītības tiesību

zinātnēs.

Lai izvērtētu, vai prasība par augstāko izglītību atbilst

Satversmes 106. pantā noteiktajām pamattiesībām, jānoskaidro, vai

šajā prasībā ietverts kāds no šo tiesību ierobežojumiem (sk.

Satversmes tiesas 2005. gada 22. marta sprieduma lietā Nr.

2004-13-0106 20. punktu).

Pieteikumu iesniedzēji ir ieguvuši augstāko izglītību

ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, apguvuši administratoriem

paredzēto apmācību, likumā noteiktajā kārtībā pierādījuši savas

zināšanas un prasmes administratora sertifikācijas procesā un jau

vairākus gadus strādā administratora amatā. Atbilstoši

apstrīdētajai normai persona vairs nevarēs būt maksātnespējas

procesa administrators, ja nebūs ieguvusi augstāko juridisko

izglītību.

Līdz ar to apstrīdētā norma ierobežo

Satversmes 106. panta pirmajā teikumā paredzētās

pamattiesības.