14. pants

Lai noteiktu, vai un kuras personas atrodas

vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos,

nepieciešams atrast šīs grupas vienojošo pazīmi (sk.

Satversmes tiesas 2004. gada 21. maija sprieduma lietā Nr.

2003-23-01 12. punktu).

14.1. Augstākā izglītība kā priekšnoteikums personas

darbībai administratora amatā bija noteikta jau 1996. gada 12.

septembra likuma "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību

maksātnespēju" 13. pantā. Administratora amata pretendentiem

tomēr nebija obligāta pienākuma iegūt augstāko izglītību tiesību

zinātnēs. Par administratoriem varēja būt arī personas ar

augstāko izglītību ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, kā arī

personas, kurām bija ne mazāk kā triju gadu praktiskā darba

pieredze uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību pārraudzības institūcijās

un izpildinstitūcijās.

Savukārt 2007. gada Maksātnespējas likumā likumdevējs īpaši

noteica, ka administratora pretendentam jāiegūst augstākā

profesionālā izglītība tiesību zinātnēs un jurista kvalifikācija.

Šī prasība tomēr netika attiecināta uz tām personām, kuras jau

darbojās administratora amatā. Tādējādi administratora pienākumus

drīkstēja veikt divas personu grupas: 1) personas, kuras kļuva

par administratoriem saskaņā ar 1996. gada 12. septembra likumu

"Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju"; 2)

personas, kuras ieguva augstāko juridisko izglītību pēc 2007.

gada Maksātnespējas likuma spēkā stāšanās, proti, pēc 2008. gada

1. janvāra. Turpretī apstrīdētā norma prasību par augstāko

juridisko izglītību attiecina uz visiem jau sertificētajiem

administratoriem, kā arī uz personām, kas vēlēsies iegūt

administratora sertifikātu. Līdz ar to apstrīdētā norma liegs

sertificētajiem administratoriem, kuri ieguvuši augstāko

izglītību ekonomikas, vadības vai finanšu jomā vai kuriem ir ne

mazāk kā triju gadu praktiskā darba pieredze uzņēmumu vai

uzņēmējsabiedrību pārraudzības institūcijās un

izpildinstitūcijās, pildīt administratora pienākumus.

Otrā pieteikuma iesniedzēji norāda, ka jau ir ieguvuši vienu

augstāko izglītību, tikai ne tiesību zinātnēs, bet citās jomās.

Viņi uzskata, ka atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos ar

divām personu grupām: 1) administratoriem, kuri ieguvuši augstāko

izglītību tiesību zinātnēs; 2) citu profesiju pārstāvjiem

(dzīvojamo māju pārvaldītājiem, detektīviem), kuriem likumdevējs

izvirzījis priekšnoteikumus darbības uzsākšanai konkrētā

profesijā (sk. lietas materiālu 1. sējuma 43. - 44.

lpp.).

Satversmes tiesa jau agrāk uzsvērusi praktiskā darba pieredzes

nozīmi, piemēram, dzīvojamo māju pārvaldītāju pienākumu veikšanā

(sk. Satversmes tiesas 2010. gada 18. februāra sprieduma lietā

Nr. 2009-74-01 19. punktu). Praktiskā darba pieredze ir

būtisks priekšnoteikums arī administratora pienākumu veikšanai.

Taču šo pienākumu apjoms būtiski atšķiras. Administrācija,

Asociācija un Tieslietu ministrija pamatoti norāda, ka

administratoriem, veicot Maksātnespējas likumā noteiktos

uzdevumus, pareizi un efektīvi izmantojot likumā noteiktās

pilnvaras, ir nepieciešama ne vien praktiskā darba pieredze, bet

arī vispusīgas juridiskās zināšanas (sk. lietas materiālu 3.

sējuma 44., 54., 58. - 59. lpp.). Maksātnespējas likuma 13.

panta pirmās daļas 4. punkts ietver prasību administratora amata

pretendentam iegūt vismaz triju gadu darba pieredzi jurista vai

tam pielīdzināmā amatā. Lai gan likumdevējs tādējādi uzsvēris

darba pieredzes nozīmi administratora pienākumu veikšanā, tā

nevar aizstāt vispusīgas juridiskās zināšanas.

Administratoram salīdzinājumā ar citiem profesionālās darbības

veicējiem likumdevējs ir noteicis atšķirīgus pienākumus un

atbildību. Tāpēc likumdevēja noteiktās izglītības prasības

administratoriem ir atšķirīgas. Līdz ar to apstrīdētās normas

atbilstība vienlīdzības principam ir vērtējama tikai kontekstā ar

administratora izglītībai izvirzāmajām prasībām.

Vienādos un salīdzināmos apstākļos

atrodas personas, kas ieguvušas augstāko izglītību ekonomikas,

finanšu vai vadības jomā, un personas ar augstāko izglītību

tiesību zinātnēs.

14.2. Apstrīdētā norma noteic, ka par maksātnespējas

procesa administratoru var būt tikai tāda persona, kura saņēmusi

valsts atzītu izglītības dokumentu par augstākās izglītības

iegūšanu tiesību zinātnēs. Līdz ar to personām, kurām nav

augstākās juridiskās izglītības, bet kuras apstrīdētās normas

spēkā stāšanās laikā jau bija sertificēti maksātnespējas procesa

administratori, ir pienākums iegūt vēl vienu augstāko izglītību -

tiesību zinātnēs.

Taču minēto izglītības prasību apstrīdētā norma neizvirza

administratoriem, kuri augstāko juridisko izglītību ieguvuši

laika posmā, kad bija spēkā likums "Par uzņēmumu un

uzņēmējsabiedrību maksātnespēju". Minētā prasība nav

attiecināma uz personām, kuras kļuva par administratoriem pēc

2008. gada 1. janvāra, jo šīm personām augstākā juridiskā

izglītība jau bija obligāta saskaņā ar 2007. gada Maksātnespējas

likuma normām.

Līdz ar to apstrīdētā norma paredz

atšķirīgu attieksmi pret personām ar augstāko izglītību

ekonomikas, finanšu vai vadības jomā un personām ar augstāko

izglītību tiesību zinātnēs.