18. pants

Satversmes tiesa ir secinājusi, ka attiecībā uz

katru nodarbošanos izvirzāmās kvalifikācijas prasības ietver

minimālo izglītības līmeni, teorētiskās zināšanas, prasmes un

atbildības pakāpi, kas nepieciešama šā darba pamatuzdevumu

sekmīgai izpildei, un izglītība ir viens no kritērijiem, lai

persona pierādītu savu piemērotību attiecīgā amata pildīšanai

(sk. Satversmes tiesas 2002. gada 4. jūnija sprieduma lietā

Nr. 2001-16-01 secinājumu daļas 2.2. un 4.2. punktu).

Administrācija un Asociācija norāda, ka administratoram,

veicot Maksātnespējas likumā noteiktos pienākumus, ir

nepieciešamas juridiskās zināšanas (sk. lietas materiālu 3.

sējuma 43. - 44., 54. lpp.). Var piekrist, ka minētās

zināšanas ir vajadzīgas, lai pareizi piemērotu tiesību normas un

panāktu optimālu un taisnīgu risinājumu konkrētās maksātnespējas

procesa situācijās. Tāpēc administratoram ir nepieciešama

atbilstoša izglītība.

Atbilstoši Augstskolu likuma 1. panta 2. punktam termins

"augstākā izglītība" nozīmē izglītības pakāpi, kurā pēc

vidējās izglītības iegūšanas notiek zinātnē vai mākslā, vai arī

zinātnē un mākslā pamatota personības attīstība izraudzītajā

akadēmisko vai profesionālo, vai akadēmisko un profesionālo

studiju novirzienā, kā arī sagatavošanās zinātniskai vai

profesionālai darbībai.

Satversmes tiesa šā sprieduma 14.1. punktā jau secināja, ka

praktiskā darba pieredze ir būtisks priekšnoteikums

administratora pienākumu veikšanai. Taču tā nevar aizstāt

administratora pienākumu veikšanai nepieciešamās juridiskās

zināšanas.

Apstrīdētā norma ir piemērota

leģitīmā mērķa sasniegšanai.