19. pants

Otrā pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās

normas leģitīmo mērķi var sasniegt ar saudzējošākiem līdzekļiem,

piemēram, ar eksaminācijas vai administratoru apmācības palīdzību

(sk. lietas materiālu 1. sējuma 39. - 46. lpp.). Savukārt

Saeima uzskata, ka tikai valsts atzīts diploms par augstākās

juridiskās izglītības iegūšanu apliecina to, ka administrators

ieguvis nepieciešamās zināšanas tiesību jomā (sk. lietas

materiālu 2. sējuma 57. lpp.).

19.1. Valstij jebkuras nozares vai jomas sakārtošanai

ir jārada tāds tiesiskās regulēšanas mehānisms, saskaņā ar kuru

izraudzītā mērķa sasniegšanai tiek izmantoti efektīvi līdzekļi.

Nosakot pamattiesību ierobežojumus, likumdevējam ir jāizvēlas

iespējami saudzējošāki leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzekļi. Līdz

ar to ir jāizvērtē, vai to pašu mērķi nevar sasniegt ar citiem,

personas tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem

līdzekļiem (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 18. februāra

sprieduma lietā Nr. 2009-74-01 18.3. punktu).

Vērtējot, vai leģitīmo mērķi var sasniegt arī citādā veidā,

Satversmes tiesa jau iepriekš norādījusi, ka saudzējošāks

līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar

kuru var sasniegt leģitīmo mērķi tādā pašā kvalitātē (sk.

Satversmes tiesas 2009. gada 13. maija sprieduma lietā Nr.

2008-47-01 15. punktu).

Līdz ar to Satversmes tiesa izvērtēs, vai ir iespējams

leģitīmo mērķi līdzvērtīgā kvalitātē sasniegt ar citiem, personu

tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

19.2. Maksātnespējas likuma projekts sākotnēji

paredzēja, ka ikvienam administratoram nepieciešamas vai nu divas

augstākās profesionālās otrā līmeņa izglītības un attiecīgi gan

jurista, gan arī ekonomista kvalifikācija, vai arī akadēmiskā

izglītība tiesību zinātnēs un zinātniskais grāds. No minētā

projekta anotācijas izriet, ka par šādu redakciju pozitīvu

viedokli bija izteikusi arī Asociācija (sk. lietas materiālu

2. sējuma 65. - 98. lpp.).

Apstrīdētā norma pašreizējā, tas ir, spēkā esošajā redakcijā

Maksātnespējas likuma projektā tika ietverta otrajā lasījumā.

Saeima norāda, ka attiecīgais priekšlikums iesniegts,

pamatojoties uz Ministru kabineta 2010. gada 9.

februāra sēdē lemto (prot. Nr. 7 50. §) (sk. lietas

materiālu 2. sējuma 54. lpp.).

19.3. Satversmes tiesa ir norādījusi: "Par

kritēriju, pēc kura norobežo profesijas, kurās nepieciešamo

profesionālo kvalifikāciju apliecina noteikta profesionālā

izglītība, un profesijas, kurās nepieciešamā profesionālā

kvalifikācija var tikt apliecināta citādā veidā, kalpo tas, vai

attiecīgā profesija ir reglamentēta" (Satversmes tiesas

2010. gada 18. februāra sprieduma lietā 2009-74-01 18.2.

punkts).

Otrā pieteikuma iesniedzēji norāda, ka administratora

profesija nav iekļauta likumā "Par reglamentētajām

profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" minēto

profesiju sarakstā (sk. lietas materiālu 1. sējuma 40.

lpp.). Savukārt Tieslietu ministrija norāda, ka

administratora amats ir ietverts Ministru kabineta 2010. gada 18.

maija noteikumos Nr. 461 "Noteikumi par Profesiju

klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un

kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora

lietošanas un aktualizēšanas kārtību" (turpmāk - Noteikumi

Nr. 461) noteiktajā profesiju klasifikatorā (sk. lietas

materiālu 3. sējuma 57. lpp.).

Saskaņā ar likuma "Par reglamentētajām profesijām un

profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 1. panta 12. punktu

reglamentētā profesija ir Latvijas Republikā reglamentēta

profesionālā darbība vai reglamentētu profesionālo darbību kopums

šajā likumā noteiktajās profesijās, kā arī citās Eiropas

Savienības dalībvalstīs un Eiropas Brīvās tirdzniecības

asociācijas dalībvalstīs reglamentēta tāda profesionālā darbība

vai reglamentētu profesionālo darbību kopums, kuru uzsākšanai un

veikšanai attiecīgās valsts tiesību aktos izvirzītas atbilstošas

profesionālās kvalifikācijas prasības. Viens no minētā likuma

mērķiem ir nodrošināt profesionālās darbības atbilstību noteiktām

kvalitātes prasībām un kritērijiem, ja šī darbība ir saistīta ar

sabiedrības interešu aizsardzību, sabiedrības drošību un

veselības aizsardzību. Līdz ar to izglītības prasība ir īpaši

svarīga tām profesijām, kuras tiek noteiktā kārtībā

reglamentētas.

Satversmes tiesa konstatē, ka likumā "Par reglamentētajām

profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"

administrators nav minēts. Taču šā likuma 3. panta pirmā daļa

noteic, ka minimālās prasības reglamentēto profesiju izglītības

programmām nosaka likums un Ministru kabineta noteikumi.

Saskaņā ar Noteikumos Nr. 461 ietverto profesiju klasifikatoru

administratora amats ietilpst jurista profesijas standartā kā

citur neklasificēts juridisko lietu vecākais speciālists (kods

2619 09). Administratora pienākums ir veikt tiesiskās

aizsardzības procesa un juridisko un fizisko personu

maksātnespējas procesa administratora pienākumus. Līdz ar to

administratora pienākumu veikšanai ir nepieciešamas ne tikai

ekonomikas, vadības vai finanšu zinības, bet arī jurista

izglītība.

No profesijas standarta secināms, ka administratora pienākumi

jāveic juristam (kods 1.20.), kurš ieguvis profesionālās darbības

veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences, kā arī apguvis

pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes un zināšanas.

Arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības

tiesību komitejas vadlīnijās maksātnespējas tiesību politikas

veidotājiem izteikts viedoklis, ka sakarā ar daudzu

maksātnespējas procesu sarežģītību ir vēlams, lai administratoram

būtu atbilstoša kvalifikācija tiesību zinātnē (ne vien

maksātnespējas tiesībās, bet arī komerctiesībās un finanšu

tiesībās), kā arī atbilstoša pieredze ekonomikas un finanšu jomā,

ieskaitot grāmatvedību [sk. United Nations Commission

on International Trade Law (UNCITRAL) Legislative Guide on

Insolvency Law, United Nations, New York, 2005, p. 175

http://www.cnudmi.org/pdf/english/texts/insolven/05-80722_Ebook.pdf].

Tiesību zinātņu priekšmetu saturs un prasības, iegūstot

augstāko izglītību ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, būtiski

atšķiras no prasībām, kādas tiesību zinātņu studiju kursiem

noteiktas augstākās juridiskās izglītības programmās. Pieteikumu

iesniedzēju apgūtie studiju kursi tiesību zinātnēs nav

salīdzināmi ar to juridisko zināšanu kopumu, kas ir apgūstams

tiesību zinātņu studiju programmas ietvaros.

Līdz ar to nav pamatots Otrā

pieteikuma iesniedzēju uzskats, ka administratoram nav

nepieciešams iegūt augstāko izglītību tiesību zinātnēs.

19.4. Lai arī kādā sfērā persona būtu nodarbināta -

publiskajā vai privātajā, valsts ir tiesīga noteikt prasības,

saskaņā ar kurām personai, izvēloties konkrētu nodarbošanos,

jāapliecina savas spējas un kvalifikācija, iegūstot profesionālo

izglītību. Likumdevējam ir rīcības brīvība noteikt konkrētai

profesionālajai darbībai nepieciešamo izglītību, kā arī izvirzīt

citas prasības konkrētai profesijai, ciktāl tas nepieciešams

sabiedrības interesēs (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 18.

februāra sprieduma lietā Nr. 2009-74-01 14. punktu).

Labums, ko sabiedrība gūst no formāla izglītības kritērija

piemērošanas, visupirms ir drošība par to, ka valsts funkciju

pildīšana uzticēta personām, kuru teorētiskā un praktiskā

sagatavotība ir pietiekama. Dokuments par formālo izglītību

apliecina teorētiskās un praktiskās sagatavotības esamību, taču

šāda dokumenta neesamība pati par sevi katrā konkrētā gadījumā

nebūt neapliecina, ka nav arī attiecīgo zināšanu un prasmju.

Tomēr gadījumos, kad personai tiek uzticēta valsts vara, svarīgi

ir ne vien tas, vai persona ir pienācīgi sagatavota, bet arī tas,

ka šī sagatavotība ir apliecināta noteiktā veidā un sabiedrība

var būt pārliecināta, ka persona spēj pienācīgā kvalitātē

izpildīt tai uzticētos pienākumus (sk. Satversmes tiesas 2007.

gada 10. maija sprieduma lietā Nr. 2006-29-0103 19.2.

punktu).

Administrators ir tiesas iecelta persona, kura pilda valstij

nozīmīgas funkcijas. Līdz ar to likumdevējam savas rīcības

brīvības ietvaros ir tiesības noteikt tādas administratora

izglītības prasības, kādas tas uzskata par nepieciešamām leģitīmā

mērķa sasniegšanai. Likumdevējs, izvērtējot normatīvā regulējuma

raksturu un administratoram piešķirto pilnvaru apjomu, var

attiecībā uz administratora izglītību noteikt arī stingrākas

prasības nekā līdz šim.

19.5. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 1038 4. punktu

administratora amata pretendentu apmācības programmā iekļaujami

šādi priekšmeti: civiltiesības un civilprocess; administratīvais

process; maksātnespējas process; grāmatvedība un finanses;

nodokļi un to administrēšana; ekonomika un komersantu pārvalde;

darba tiesības un darba aizsardzība; lietvedība un arhīvniecība;

ētika. Asociācija norāda, ka administratoru apmācības programma

šobrīd ir izveidota personām, kuras ieguvušas izglītību tiesību

zinātnēs.

Asociācija nenodrošina personu zināšanu pārbaudi priekšmetos,

kuri parasti tiek padziļināti studēti, iegūstot juridisko

izglītību (sk. lietas materiālu 3. sējuma 52.

lpp.). Administratora amata pretendentu

apmācības un administratoru sertificēšanas process nodrošina

zināšanu pārbaudi, kuras rezultātā var pārliecināties par to, ka

personas ar augstāko juridisko izglītību ir ieguvušas

administratora darbībai nepieciešamās zināšanas ekonomikas,

vadības vai finanšu jomā (sk. lietas materiālu 3. sējuma 51.,

53. lpp).

Līdz ar to administratora

pretendentu apmācības programmas uzdevums nav nodrošināt

juridisko zināšanu iegūšanu.

19.6. Administratora darbība reizi divos gados tiek

izvērtēta atkārtotas sertificēšanas procesā. Atkārtotas

sertificēšanas kārtību paredz Noteikumu Nr. 1038 70. punkts.

Atkārtotas sertificēšanas laikā Asociācija izvērtē administratora

profesionālās darbības un kvalifikācijas pilnveides rādītājus 24

mēnešu periodā. Vērtēšana notiek, summējot Noteikumu Nr. 1038 70.

punktā minētos punktus. Lai administratoram būtu tiesības tikt

atkārtoti sertificētam, viņam jāiegūst vismaz 100 punkti, no

kuriem vismaz 50 saņemti par kvalifikācijas pilnveidi un vismaz

50 - par profesionālo darbību.

Atkārtotas sertificēšanas mērķis nav personas juridisko

zināšanu pārbaude. Taču atkārtotas sertificēšanas procesā ir

iespējams pārliecināties par to, vai administratori savas

zināšanas sekmīgi izmanto praksē un vai viņi tās papildina. Gan

Tieslietu ministrija, gan Asociācija pamatoti norāda, ka šī

procedūra neaptver administratora pienākumu efektīvai veikšanai

nepieciešamo juridisko zināšanu pārbaudi (sk. lietas materiālu

3. sējuma 59. - 60., 52. - 53. lpp.).

Lai gan līdz ar atkārtotu

sertificēšanu ir nodrošināta regulāra administratoru darbības

pārbaude, sertificēšana nav administratora juridisko zināšanu

pārbaudes līdzeklis.

19.7. Apstrīdētās normas mērķis ir nevis nodrošināt to,

lai persona būtu sasniegusi noteiktu izglītības pakāpi, bet gan

noteikt personai izvirzāmās izglītības un kvalifikācijas prasības

konkrētā zinātnes nozarē.

Apstrīdētā norma nodrošina administratoram nepieciešamo

speciālo zināšanu apguvi tiesību zinātnēs. Valsts ir noteikusi

kārtību, kādā persona var apliecināt nepieciešamo zināšanu

apguvi, proti, to var apliecināt tikai ar valsts atzītu augstākās

izglītības dokumentu, kas pierāda personas kompetenci tiesību

jautājumos. Tādējādi sabiedrība gūst pārliecību par to, ka

persona ir kompetenta veikt administratora pienākumus.

Līdz ar to nav citu, alternatīvu

līdzekļu, ar kuriem apstrīdētās normas leģitīmo mērķi varētu

sasniegt tādā pašā kvalitātē.