Par Maksātnespējas likuma 13.panta pirmās daļas 2.punkta, ciktāl tas attiecas uz personām, kuras savu darbību maksātnespējas procesa administratora amatā ir uzsākušas saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" 13.panta prasību par augstāko izglītību ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, un Maksātnespējas likuma pārejas noteikumu 7.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91. un 106.pantam

20. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka likumdevējs

nepamatoti noteicis personām, kurām jau ir augstākā izglītība,

pienākumu iegūt augstāko juridisko izglītību. Tādējādi personas

pamattiesību ierobežojums esot nesamērīgi liels salīdzinājumā ar

sabiedrības ieguvumu (sk. lietas materiālu 1. sējuma 41. - 45.

lpp.).

Apstrīdētais regulējums neliedz personām, kurām nav augstākās

izglītības tiesību zinātnēs, vēl noteiktu laiku veikt

administratora pienākumus. Likumdevējs ir izvēlējies saudzējošu

risinājumu leģitīmā mērķa sasniegšanai, nosakot pārejas periodu

apstrīdētajā normā noteiktās izglītības prasības izpildei.

Satversmes tiesa šā sprieduma 19. punktā jau secināja, ka

prasība iegūt augstāko juridisko izglītību atzīstama par

atbilstošāko risinājumu apstrīdētās normas leģitīmā mērķa

sasniegšanai. Augstākā izglītība tiesību zinātnēs nodrošina

administratora amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas,

un apstrīdētajā normā noteiktajai atšķirīgajai attieksmei ir

objektīvs un saprātīgs pamats.

Sabiedrības ieguvums no apstrīdētās

normas ir lielāks par indivīdam nodarīto zaudējumu, un apstrīdētā

norma atbilst samērīguma principam.