24. pants

Izvērtējot tādas normas atbilstību tiesiskās

paļāvības principam, kura paredzēja personai pienākumu noteiktā

termiņā uzsākt studijas augstskolā, Satversmes tiesa norādījusi,

ka šāds termiņš ir saprātīgs un tiesiskās paļāvības principam

atbilstošs tiktāl, ciktāl personām bija reālas iespējas uzsākt

studijas. Atsevišķos gadījumos personai var būt problemātiski

iestāties augstākajā mācību iestādē īsā laika posmā (sk.

Satversmes tiesas 2007. gada 10. maija sprieduma lietā Nr.

2006-29-0103 19.5.5. punktu).

24.1. Apstrīdētais pārejas noteikums nodrošina to, ka

sertificētie administratori un sabiedrība ir informēti par

apstrīdētajā normā ietverto prasību izpildes kārtību un

termiņiem. Saeima, Tieslietu ministrija un Administrācija

uzskata, ka apstrīdētais pārejas noteikums ir samērīgs, jo

personām bija pietiekami ilgs laiks, lai apstrīdētajā pārejas

noteikumā paredzētajā termiņā iesniegtu dokumentus augstākās

izglītības iestādē un apstrīdētajā pārejas noteikumā norādītajā

termiņā iegūtu augstāko juridisko izglītību (sk. lietas

materiālu 2. sējuma 58. - 59. lpp., 3. sējuma 45. - 46., 61. -

62. lpp.).

Augstākās juridiskās izglītības iegūšanas process ir ilgs un

var būt saistīts ar būtiskām izmaksām. Personām, kuras darbojas

administratora amatā, ir vajadzīgs papildu laiks, lai pilnvērtīgi

piedalītos studiju procesā un sekmīgi apgūtu nepieciešamos

studiju kursus.

24.2. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka pāreja ir

saudzējoša, ja studijām atvēlētais laiks ir pietiekami ilgs, lai

būtu reālas iespējas iegūt augstāko izglītību. Turklāt pārejai

būtu jāparedz pietiekami elastīgas iespējas uz laiku pārtraukt

mācības, ja tas nepieciešams, piemēram, svarīgu ģimenes apstākļu,

veselības stāvokļa vai īslaicīgu materiālu grūtību dēļ (sk.

Satversmes tiesas 2007. gada 10. maija sprieduma lietā Nr.

2006-29-0103 19.5.3. punktu).

Nosakot termiņu tiesību zinātņu studiju uzsākšanai augstākās

izglītības iestādē, kā arī termiņu, no kura piemērojama

apstrīdētajā normā noteiktā prasība par augstāko izglītību

tiesību zinātnē, likumdevējam bija jāizvērtē, vai nepastāv kādi

no personām neatkarīgi iemesli, kuru dēļ uzsākt studijas

konkrētajā termiņā nebūs iespējams. Tāpat likumdevējam bija

jāpārliecinās, vai konkrētie termiņi ir tādi, ka personas tajos

varēs studijas pabeigt. Apstrīdētajā pārejas noteikumā noteiktais

termiņš, līdz kuram personai jāiegūst augstākā izglītība tiesību

zinātnēs, proti, 2017. gada 1. janvāris, ir vērtējams ciešā

kopsakarā ar studiju uzsākšanas termiņu - 2012. gada 1. janvāri.

Iespējas likumā noteiktajā termiņā iegūt augstāko izglītību

tiesību zinātnēs ir ierobežotas, ja personai nav nodrošinātas

iespējas saprātīgā laikā uzsākt studijas augstākās izglītības

iestādē.

Latvijas Republikā iespēju iegūt augstāko izglītību tiesību

zinātnēs nodrošina vairākas augstskolas, un studiju ilgums tajās

ir atšķirīgs. Atbilstoši Noteikumu Nr. 461 2. pielikuma 1.20.2.

apakšnodaļas 1. punktā ietvertajām jurista profesijas standarta

prasībām juristam nepieciešams piektais profesionālās

kvalifikācijas līmenis ar profesionālās augstākās izglītības

maģistra grādu tiesību zinātnē, kas piešķirts pēc vismaz piecus

gadus ilgām tiesību zinātnes studijām, vai arī ne vēlāk kā līdz

2010. gada 1. jūlijam uzsāktās studijās iegūta piektā līmeņa

profesionālā kvalifikācija tiesību zinātnē bez maģistra grāda, ja

to apliecina valsts atzīts augstākās izglītības diploms. Līdz ar

to jurista profesionālo kvalifikāciju persona var iegūt ne ātrāk

kā piecos gados.

Maksātnespējas likums tika izsludināts 2010. gada 6. augustā

un stājās spēkā 2010. gada 1. novembrī. Salīdzinot apstrīdētajā

pārejas noteikumā minētos termiņus ar uzņemšanai augstākās

izglītības iestādēs noteiktajiem termiņiem, var secināt, ka

sertificētie administratori nevarēja savlaicīgi iesniegt

dokumentus augstskolā studiju uzsākšanai 2010. gada rudens

semestrī.

Lai iekļautos likumdevēja noteiktajā pārejas periodā,

administratori varēja iestāties augstākās izglītības iestādē,

uzsākot studijas 2011. gada pavasara vai rudens semestrī. Taču ne

visas augstskolas piedāvā iespēju tikt uzņemtam pavasara

semestrī. Lielākā daļa sertificēto administratoru, kuriem

jāiegūst augstākā juridiskā izglītība, studijām nepieciešamos

dokumentus, visticamāk, varētu augstākās izglītības iestādē

iesniegt tikai 2011. gada rudenī. Apstrīdētajā pārejas noteikumā

ietvertā studiju uzsākšanas termiņa faktiskās sekas ir tādas, ka

vairums sertificēto administratoru varētu studijas augstākās

juridiskās izglītības iegūšanai uzsākt tikai 2011. gada rudens

semestrī. Satversmes tiesa uzskata apstrīdētajā pārejas noteikumā

studiju uzsākšanai noteikto termiņu par nesamērīgu. Tas, protams,

attiecas arī uz apstrīdētajā pārejas noteikumā paredzēto termiņu,

no kura piemērojama prasība par augstāko izglītību tiesību

zinātnēs.

Uzņemšana augstākās izglītības iestādē notiek konkursa

kārtībā, ņemot vērā centralizēto valsts eksāmenu rezultātus un

citus faktorus. Līdz ar to administratoriem varētu rasties

papildu grūtības likumdevēja noteiktajā termiņā izpildīt

augstākās izglītības iestādes noteiktās prasības studiju

uzsākšanai. Īsais pārejas periods neļauj administratoriem

atbilstoši sagatavoties studiju procesam un pienācīgā kārtībā

uzsākt studijas augstākās izglītības iestādē.

Var piekrist Saeimas norādītajam, ka sabiedrības interesēs ir

pēc iespējas drīzāk panākt administratora zināšanu un

kvalifikācijas atbilstību jaunajam tiesiskajam regulējumam

(sk. lietas materiālu 2. sējuma 59. lpp.). Taču pārejai uz

jauno regulējumu ir jānosaka saprātīgs termiņš. Proti, tāds

termiņš, lai sertificētie administratori varētu papildus darba

pienākumu veikšanai iegūt apstrīdētajā normā noteikto izglītību.

Turklāt šādam termiņam nevajadzētu izslēgt iespēju īpašos

gadījumos uz laiku pārtraukt mācības.

Ņemot vērā minēto, apstrīdētajā pārejas noteikumā paredzētie

termiņi studiju uzsākšanai un augstākās izglītības tiesību

zinātnēs iegūšanai ir atzīstami par nesamērīgi īsiem. Likumdevējs

nav ievērojis sertificēto administratoru tiesisko paļāvību uz

tāda normatīvā regulējuma pieņemšanu, kas ļautu tiem iegūt

apstrīdētajā normā noteikto augstāko izglītību tiesību zinātnēs

saprātīgā termiņā.

Apstrīdētais pārejas noteikums,

ciktāl tas nosaka 2012. gada 1. janvāri par termiņu studiju

uzsākšanai augstākās izglītības iegūšanai tiesību zinātnēs un

2017. gada 1. janvāri par termiņu, no kura piemērojama prasība

par augstāko izglītību tiesību zinātnēs, neatbilst tiesiskās

paļāvības principam.