Par Maksātnespējas likuma 13.panta pirmās daļas 2.punkta, ciktāl tas attiecas uz personām, kuras savu darbību maksātnespējas procesa administratora amatā ir uzsākušas saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" 13.panta prasību par augstāko izglītību ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, un Maksātnespējas likuma pārejas noteikumu 7.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91. un 106.pantam

25. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Konstatējot apstrīdētā pārejas noteikuma

neatbilstību Satversmes 1. pantā ietvertajam tiesiskās paļāvības

principam, nav nepieciešams izvērtēt tā atbilstību Satversmes 91.

un 106. pantam.

Satversmes tiesa ir norādījusi, ka Saeima bauda plašu rīcības

brīvību jautājumos, kas saistīti ar likumdošanas tehniku, tostarp

jautājumos par pārejas regulējuma formulēšanu un izvēli par tā

ietveršanu likuma tekstā, likuma pārejas noteikumos vai arī

attiecīga likuma spēkā stāšanās laika noteikšanu (sk.

Satversmes tiesas 2010. gada 19. jūnija sprieduma lietā Nr.

2010-02-01 9.4.2. punktu).

Likumdevējs apstrīdētajā normā noteikto izglītības prasību uz

administratoriem, kuri nav ieguvuši augstāko juridisko izglītību,

tostarp visiem Pieteikumu iesniedzējiem, attiecinās nākotnē,

proti, pēc apstrīdētajā pārejas noteikumā paredzēto termiņu

iestāšanās. Lai gan Pieteikumu iesniedzēji apstrīdējuši

atšķirīgas normas, tās ir savstarpēji cieši saistītas.