3. pants

MI izmantošana valsts sektorā.

Valsts pārvaldē primāri jāorientējas uz esošo risinājumu

adaptāciju un ieviešanu, ne tik daudz uz pilnībā jaunu risinājumu

izstrādi. Turpmāk MI iekļaujošo risinājumu attīstība ir

jāprioritizē publiskās pārvaldes attīstības procesos. Nozaru

ministrijām nepieciešams izvērtēt automatizācijas un MI sistēmu

integrāciju savos procesos, tai skaitā izmantojot esošo

informācijas sistēmu uzturēšanas budžetu. IKT projektos publiskās

pārvaldes modernizācijas ietvaros, izvērtēt, un, ja tas ir

tehniski un tiesiski iespējams un lietderīgi, nodrošināt

funkcionalitāti, kas dod iespēju publiskam sektoram ilgākais divu

darba dienu laikā kopš brīža, kad ir bijusi pieejama visa lēmuma

pieņemšanai nepieciešamā informācija, neprasot to obligāti

iesniegt pašam iedzīvotājam vai uzņēmējam, pieņemt un izpildīt

lēmumu, vai nu tā būtu vienkārša atbilde uz iesniegumu vai

pabalsta piešķiršana, nodokļa pārmaksas atmaksa vai jebkas cits.

Piemēram, ja ģimenei piedzimst bērns, tad automātiski, divu darba

dienu laikā pabalsts ir pārskaitīts uz mātes kontu u.tml. Tas

neatceļ noteiktās prasības sabiedriskai apspriešanai, sabiedrības

informēšanai utt. Attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas

automatizāciju uzņēmējiem jāņem vērā, ka lēmumu varēs pieņemt

ātrāk, ja uzņēmējs iesniedz mašīnlasāmos datus. Piemēram,

būvniecības projektu atbilstības būvniecības prasībām izvērtēšanu

var daļēji automatizēt, ja dokumentācija tiek iesniegta

mašīnlasāmā formā (iespējams piekļūt projekta atsevišķiem

elementiem un modificēt tos) un standartizētos formātos.

Mašīnlasāmo dokumentu pārbaude arī ir lētāka, jo mazāk jāiesaista

cilvēki. Tāpēc jāstimulē būvniecības ierosinātāji iesniegt

dokumentus mašīnlasāmā formātā. Lai stimulētu šādu praksi, var

noteikt mašīnlasāmiem dokumentiem īsākus pārbaudes termiņus un

mazākas nodevas. Daļai objektu, piemēram, būvēm ar lielu

kultūrvēsturisko vērtību, valsts un pašvaldību objektiem var

noteikt obligātu dokumentu iesniegšanu mašīnlasāmā formātā.

VARAM, plānojot digitalizācijas stratēģiju, izvirzīt šādu

principu IKT projektu prioritizācijā.

3.1. Virtuālais asistents. KISC ir izveidojis un projekta

"Virtuālo asistentu platformas izveide" ietvaros

turpina attīstīt virtuālā asistenta platformu, ko varēs izmantot

un integrēt savos risinājumos jebkura valsts pārvaldes iestāde,

kur fiziskām un juridiskām personām tiek sniegta informācija un

citi pakalpojumi. Zināšanu bāzes, kas tiek sagatavotas valsts

virtuālajam asistentam, ir nepieciešams pielāgot tam, lai tās

būtu savietojamas ar citām virtuālo asistentu platformām, tai

skaitā ar privātā sektora risinājumiem, balstoties uz

starptautiskiem standartiem. Attiecīgi Tieslietu ministrijai būs

nepieciešams izvērtēt normatīvo regulējumu, kas atļautu izmantot

personas datus citu virtuālo asistentu izstrādātājiem, ievērojot

ES regulējumu personas datu aizsardzībā. Plānojot tālāku valsts

IKT infrastruktūras pilnveidi, ir jāpaplašina virtuālā asistenta

projektu ar personalizācijas funkcionalitāti. Attīstot vienotu

valsts pārvaldes virtuālo asistentu, būtu jāizskata iespēja to

pielāgot arī vispārēju uzziņu sniegšanai konsulārajos jautājumos,

piemēram, Ārlietu ministrijas un Latvijas diplomātisko un

konsulāro pārstāvniecību tīmekļvietnēs.

3.2. Veselības aprūpe.

Šobrīd Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā

plānošanas procesā ir projekts mašīnmācīšanās tehnoloģiju

izmantošanai dažādos Neatliekamās medicīniskās palīdzības

(turpmāk - NMP) dienesta procesos. Nepieciešami uzlabojumi

brigāžu noslodzes plānošanai un uzdevumu sadalei, informācijas

ievades precizitātes kontrolei informācijas sistēmās, klientu

atsauksmju apkopošanai. Risinājums ļaus pilnveidot un pielāgot

sistēmas algoritmus, kas tiek izmantoti dažādu procesu atbalstam,

piemēram, NMP brigāžu pārvaldībā, ievadāmo datu kvalitātes

nodrošināšanā, sniegtā NMP pakalpojuma kvalitātes kontrolē.

Salīdzinot ar esošo situāciju, kad informācijas sistēmas pamatā

tiek izstrādātas un pielāgotas manuāli, mašīnmācīšanās

tehnoloģija ļaus pilnveidot izmantojamos algoritmus daudz

efektīvākā veidā, ļaujot atbrīvot NMP dienesta resursus, kurus

novirzīt NMP pakalpojuma kvalitātes pieauguma nodrošināšanai. Šī

lietošanas scenārija tiešie lietotāji būs NMP dienesta

darbinieki.

3.3. MI kā horizontālais aspekts nozaru plānošanas

dokumentos.

MI ir horizontāla aktivitāte un iekļausies teju ikvienā

procesā, līdzīgi kā datori vai internets. Līdz ar to jebkurā

nacionālajā vai nozares plānošanas dokumentā, ja šajos dokumentos

izvērtē uzdevumus, kurus var automatizēt vai kuru veikšanā var

izmantot MI, pie izstrādes vai būtiskas papildināšanas

nepieciešams iekļaut izvērtējumu par automatizāciju un MI

izmantošanu, ja tas nav izvērtēts jau iepriekš. VARAM, vērtējot

citu iestāžu plānošanas dokumentus, ņems vērā automatizācijas un

MI izmantošanas aspektu līdzās citiem IKT jautājumiem.

Sagatavojot dokumentu, svarīgi analizēt citu iestāžu, valstu

un privātā sektora pieredzi MI izmantošanā. Vērtēšanas kritēriji

varētu iekļaut sekojošos punktus MI izmantošanai, ko iestādei

jāidentificē savos biznesa procesos līdzās parastai

automatizācijai, bez MI izmantošanas:

3.3.1. Atkārtojošās darbības, kuras ir automatizējamas ar

dažādu autonomitātes pakāpi, balstoties uz iepriekšējiem datiem.

Ir procesi ar augstu automatizācijas iespēju, kur cilvēka dalība

ir minimāla un ir procesi, kur MI risinājums ir tikai padomdevējs

un cilvēka darba paātrinātājs, bet lēmums jāpieņem cilvēkam.

Pirmajā gadījumā piemēri ir auto numuru atpazīšana, ienākošās

korespondences šķirošana, ienākuma deklarāciju sākotnējā

pārbaude, čatbotu darbība. Šie risinājumi var darboties ar

minimālu cilvēka uzraudzību.

Otrajā gadījumā piemēri ir novērošanas kameras, kas spēj

pamanīt aizdomīgas darbības un pievērst cilvēka uzmanību turpmāka

lēmuma pieņemšanai; lēmumu projektu un atbilžu ģenerēšana uz

privātpersonu iesniegumiem; diagnožu uzstādīšana medicīnā un

ārstēšanas plāna projekta sagatavošana.

3.3.2. Proaktīvie un personalizētie pakalpojumi. MI sniedz

iespēju mācīties no lietotāju pieredzes komunikācijā ar valsts

pārvaldi un prognozēt kādi pakalpojumi, kādā secībā (tai skaitā

dažādu iestāžu sniegtie pakalpojumi) var būt nepieciešami

konkrētam cilvēkam vai uzņēmumam atkarībā no viņu

sociālekonomiskā profila un dzīves situācijas.

Piemēram, ja bērnam tuvojas skolas vecums, tad automatizēti

vecākiem to var atgādināt un piedāvāt pieteikt bērnu dzīvesvietai

tuvākajā skolā. Tiklīdz bērns ir pieteikts, seko piedāvājums

skolēnam pieteikt arī bezmaksas braukšanas karti sabiedriskajā

transportā.

3.3.3. Iestādes darba un nozares pārvaldības uzlabošana,

izmantojot iestādes un nozares datus. Vēsturiski datu uzkrāšana,

apkopošana un analīze ir bijusi ļoti dārga, bet mūsdienās līdz ar

datu uzkrāšanu pamatā informācijas sistēmās un plašu sensoru

izplatību, šie dati kļūst pieejami. Manuāla datu analīze mēdz būt

ļoti darbietilpīga. Modernie biznesa analītikas rīki sniedz

iespēju analizēt lielu datu apjomu automatizēti, meklēt sakarības

un pamanīt novirzes.

Piemēram, pilsētā ir problēmas ar auto sastrēgumiem un

pārpildīto sabiedrisko transportu, vienlaikus nepieciešamas

arvien jaunas dotācijas sabiedriskajam transportam. Būtiska

infrastruktūras pārbūve ir dārga un dažos gadījumos arī nav

iespējama, jo ielu platumu ierobežo mājas. Viens no risinājumiem

ir auto un cilvēku kustības analīze pilsētas mērogā, kas sniedz

iespēju optimizēt transporta organizāciju (piemēram, ieviest

reversīvās kustības joslas, kuras tiek izmantotas vienā virzienā

no rīta un pretējā virzienā vakarā), uzlabot sabiedriskā

transporta maršrutus un grafikus, lai nogādātu cilvēkus gala

mērķi pa pēc iespējas īsāku un konkrētajā laikā mazāk noslogoto

maršrutu.

Cits piemērs ir analītikas rīks korupcijas apkarošanai, kas

var konstatēt, ka konkrēts celtniecības uzņēmums regulāri uzvar

pašvaldību konkursos tieši tajās pašvaldībās, kur pie varas ir

partija, kurai regulāri ziedo celtniecības uzņēmuma

īpašnieks.

Ja arī MI ieviešana nekavējoties nav plānota ir būtiski sākt

strukturēto datu uzkrāšanu MI sistēmu treniņam nākotnē. Piemēram,

uzkrāt iedzīvotāju jautājumus un iestāžu sniegtās atbildes

strukturētā veidā.

VARAM kā vadošā valsts pārvaldes iestāde MI risinājumu

attīstības un ieviešanas jautājumos sniegs konsultatīvu atbalstu

citām iestādēm MI ieviešanā un plānošanas dokumentu sadaļu

sagatavošanā par automatizāciju un MI ieviešanu. VARAM,

sagatavojot plānošanas dokumentu "Digitālās transformācijas

pamatnostādnes 2021.-2028. gadam", līdz 2020. gada 30.

decembrim noteiks MI risinājumu ieviešanu kā vienu no publiskās

pārvaldes prioritātēm.

3.4. Valsts aizsardzība.

MI valsts aizsardzībai tiks lietots militāro spēju attīstībai

un operāciju vajadzībām, tostarp tādiem nolūkiem kā izlūkdatu

apstrāde, operatīvā un taktiskā komandvadības līmeņa lēmumu

pieņemšanas atbalsta rīkiem to izstrādē un ieviešanā cieši

sadarbojoties ar sabiedrotajiem.

3.5. Citi MI risinājumi. Ņemot vērā starptautisko pieredzi

dažādu MI risinājumu ieviešanā, uzskatāms, ka ir augsts

potenciāls Latvijā ieviest arī šādus MI pielietojumus:

3.5.1. Sociālo tīklu monitorings.

Var lietot, lai mērītu iedzīvotāju sociālo grupu viedokļus

ļoti dažādos jautājumos, piemēram: ielu tīrību, trokšņu līmeni,

sabiedriskā transporta darbu, apmierinātību ar dažādu iestāžu

darbu.

3.5.2. Ceļa satiksmes negadījumu profilakse.

Novērošanas kameras, kas patstāvīgi spējīgas atpazīt dažādus

ceļu satiksmes pārkāpumus, ne tikai ātruma pārsniegšanu,

piemēram, braukšana uz sarkano gaismu, nepārtrauktas līnijas

šķērsošanu, tālruņa lietošanu pie stūres, drošības jostu

nelietošanu. Vēlams uzsākt sistēmu izstrādi, kas ir spējīgas pēc

auto kustības noteikt, ka vadītājs varētu būt slims, pārguris,

atrodas alkohola vai narkotisko vielu reibumā. Šajā gadījumā sods

nav automātisks, bet policija saņemtu signālu par nepieciešamību

pārbaudīt konkrēto auto.

3.5.3. Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana.

Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana un noziedzības tendenču

prognozēšana. Turpmāk ir iespējams ieviest MI sistēmas, kas

atpazīst meklēšanā esošās personas pēc to balss, foto vai video

attēla.

3.5.4. Politikas plānošana.

Reģionālās attīstības analīze, pašvaldību uzraudzība,

iepirkumu analīze. Interaktīvais rīks attīstības plānošanai, kas

dod iespēju modelēt scenārijus un novērtēt intervenci. Politikas

prognozēšana, plānošana, rezultātu analīze. Ex ante un

ex post analīze.

3.5.5. Kultūra.

Autortiesību aizsardzība, patenti. Piemēram, MI sistēma varētu

meklēt vai līdzīgs autortiesību objekts (mūzika, glezniecība) jau

ir starp esošajiem autoru darbiem, vai konkrētais pieteiktais

patents jau nav starp esošajiem patentiem.

3.5.6. Satiksme.

Īstenot Latvijas inteliģento transporta sistēmu (ITS)

arhitektūras vadlīnijas, ieviešot koplietošanas platformu, lai

balstoties uz faktiskajiem ceļu tīkla noslodzes datiem veiktu

satiksmes plūsmu optimizēšanu, sabiedriskā transporta maršrutu

uzlabošanu, ceļu infrastruktūras ieguldījumu prioritizēšanu u.c.

vadlīnijās noteiktos uzdevumus.

3.5.7. Tieslietas.

Atbalsta sistēma lēmuma pieņemšanai prokuratūrai un tiesai,

atbalsta sistēma normatīvo aktu izstrādei - konsekventa terminu

un saīsinājumu lietošana, tai skaitā Latvijas Nacionālo

terminoloģijas portāla attīstība, automatizēta pretrunu

meklēšana. Tiktu ietaupīts laiks atbilžu, tiesas lēmumu un

normatīvo aktu izstrādei. Turpmāk atbalsta sistēma lēmumu

pieņemšanai varētu tikt ieviesta visās iestādēs, kuras izdod

administratīvos aktus.

Kriminālsodu izpilde. MI varētu tikt pielietots pētnieciskās

un analītiskās kapacitātes attīstīšanai, resocializācijas

pasākumu plānošanai, atbalsta sniegšanai notiesātajām personām un

to ģimenes locekļiem, kā arī lielapjoma informācijas sistēmu

(piemēram, "Probācijas lietu uzskaites sistēma")

pārvaldības un drošības pilnveidošanai.

3.5.8. Finanses.

Situāciju modelēšana dažādiem nodokļu izmaiņu scenārijiem.

Nodokļu un muitas lietās klientu izzināšanas pasākumi uz klientu

orientēto pakalpojumu sniegšanai (MI kā pakalpojumu neatņemama

sastāvdaļa). Cīņa pret naudas atmazgāšanu un terorisma

finansēšanu. Grāmatvedība (automatizēta rēķinu apstrāde, atskaišu

sagatavošana, algu aprēķins).

3.5.9. Sarakste.

Atbilžu sagatavju izveide uz uzņēmumu un iedzīvotāju

iesniegumiem.

3.5.10. Būvniecība.

Būvniecības dokumentu sākotnēja pārbaude būvprojektiem,

pieteikumiem dažādām atļaujām, licencēm.

3.5.11. Uzņēmēju atbalsta rīks investīciju plānošanai.

Piemēram, uzņēmums plāno pārdot pārtikas piedevas, kas uzlabo

organisma noturību pret saaukstēšanas slimībām. Sistēma

automatizēti norāda, ka vislabāk pārdot šādu produkciju ir

apvidos ar augstāku saslimstību ar saaukstēšanas slimībām.

3.5.12. Vides aizsardzība.

Satelītattēlu attēlu analīze, lai pamanītu bīstamo vielu

klātbūtni vidē. Noteiktos gaismas spektros var pamanīt izmaiņas

augsnē un lapotnē, kas var liecināt par piesārņojumu. Dronu

(bezpilota lidaparātu) izmantošana ugunsgrēku dzēšanā,

aizsargājamo teritoriju novērošanā.

3.5.13. Dezinformācijas apkarošana.

MI rīks varētu veikt automatizēto ziņu salīdzināšanu, apskatot

viedokļus un sentimentu pret notikumiem, kas tajos tiek pausti,

identificēt ziņas avotu, sekot ziņas izplatīšanas ceļam.

3.5.14. Lauksaimniecība.

Automatizēta subsīdiju saņēmēju kontrole pēc satelītattēliem

un bezpilota gaisa kuģu uzņemtiem attēliem.

3.5.15. Tulkošana.

MI neironu tīklos balstītu mašīntulkošanas pakalpojumu

izmantošana no un uz dažādām valodām (īpaši tādām lielajām

valodām, kuras Latvijā pārvalda ierobežots cilvēku skaits,

piemēram, ķīniešu, japāņu, arābu, hindi u.c.) un latviešu valodu.

Materiālu tulkošana kriminālprocesā, kas Iekšlietu ministrijas

iestādēm ir ļoti nozīmīga un pašreizējā izpildījumā ir laika un

finanšu ietilpīga darbība.

3.5.16. Balss apstrāde un tehnoloģijas cilvēkiem ar īpašām

vajadzībām.

Automātiska sanāksmju un sēžu audioierakstu stenografēšana.

Automātiski ģenerētu subtitru nodrošināšana televīzijas pārraidēm

un publiskos pasākumos cilvēkiem ar dzirdes ierobežojumiem. Balss

tehnoloģiju integrēšana publiskā sektora mājaslapās un

e-pakalpojumos cilvēkiem ar redzes ierobežojumiem.

3.5.17. Valsts valodas centrs un Latvijas Zinātņu akadēmijas

Terminoloģijas komisija (turpmāk - LZA TK) sadarbībā ar Kultūras

informācijas sistēmu centru ir izstrādājis resursu - Latvijas

Nacionālo terminoloģijas portālu (turpmāk - LNTP)

(https://termini.gov.lv/), kurā apkopota Valsts valodas centra un

LZA TK izstrādāta un apstiprināta nozaru terminoloģija, kas ir

pieejama gan tiešsaistē, gan, ievērojot labo praksi atvērto datu

jomā, lejupielādējama ikvienam interesantam. LNTP attīstība

uzskatāma par būtisku MI ieviešanas un kapacitātes stiprināšanas

priekšnoteikumu valsts pārvaldē, tāpēc ir jāparedz MI elementu

integrācija LNTP turpmākos attīstības posmos.

Plānojot turpmāku valsts IKT arhitektūras attīstību, ir

jāizvērtē iespēja īstenot IKT projektus, ieviešot augstāk minētos

MI risinājumu pielietojumus publiskajā pārvaldē.

3.6. Publiski-privātā partnerība (PPP) MI projektos. MI

risinājumu ieviešanā lietderīgi sadarboties valstij un privātajam

sektoram. Piemēram, valsts varētu nodrošināt datus un regulējumu,

savukārt privātais sektors - tehnoloģisko risinājumu. Piemērs ir

iepriekš minēts LIAA atbalstīto projektu agrīnai vēža

diagnosticēšanai. Projekti varētu būt ar starptautisko mērogu,

kas samazinātu izmaksas katrai valstij atsevišķi, jo risinājumu

vajadzētu tikai adaptēt, nevis vieniem pašiem radīt pilnībā no

jauna.