4. pants

Finansējums.

4.1. Eiropas komisijas Eiropas līmeņa attīstības plāns

(Coordinated Plan on the development of Artificial

Intelligence Made in Europe - 2018)112. Viena no

šī plānā izteiktajām vīzijām ir palielināt izdevumus MI

pētniecības un attīstībai Eiropā. 2018.-2020. gados rekomendē

sasniegt 20 miljrd. euro ieguldījumu (trīs gadu periodā),

bet līdz 2029. gadam ieguldījumiem jāsasniedz 20 miljrd.

euro gadā (publiskajā un privātā sektorā kopā). Ja izdala

finansējumu ar iedzīvotāju skaitu, tad uz vienu Eiropas

iedzīvotāju būtu jātērē 39 euro gadā kopumā vai 14

euro valsts sektorā. Pārrēķinot uz iedzīvotāju skaitu

Latvijā tie būtu 74 milj. gadā kopā. Valsts sektora ieguldījumiem

ES jāsasniedz 7 miljrd. euro gadā, Latvijas gadījumā tie

ir 25 milj. euro gadā. Šos skaitļus visām valsts iestādēm

nepieciešams ņemt vērā, sagatavojot attiecīgo gadu budžetu. Tāpat

atsevišķa sadaļa būtu jāiestrādā ES struktūrfondu plānošanas

dokumentos un jāizmanto ES "Apvārsnis 2020" un

"Digitālā Eiropa" sniegtās iespējas. Valsts iestādēm

nepieciešams pievērst uzmanību, ka ne vienmēr iespējams nošķirt

finansējumu tieši MI risinājumiem, jo bieži tā būs tikai daļa no

MI sistēmas izmaksām un MI risinājumi arvien biežāk tiks

iestrādāti visdažādākās sistēmās. Iespējams jau nākošās

desmitgades laikā, MI sistēmas būs integrētas tik daudz kur, ka

to vairs neizcels kā atsevišķu pozīciju.

4.2. ES būs pieejams centralizēts finansējums MI izstrādei un

ieviešanai. Daļa finansējuma tiks virzīta kā atbalsts MI

Digitālās Inovācijas centriem (AI Digital Innovation hubs,

turpmāk - DIH)113. Joprojām tikai viens no pieciem

Eiropas maziem un vidējiem komersantiem (turpmāk - MVK) ir augsti

digitalizēts, ir krasas atšķirības digitalizācijas līmenī ES

dalībvalstu un to nozaru starpā. DIH palīdzēs nodrošināt, ka

ikviens uzņēmums, mazs vai liels, augsto vai zemo tehnoloģiju,

varēs izmantot digitalizācijas iespējas. Iesaistot augstskolas

vai pētniecības organizācijas, DIH darbosies kā vienas pieturas

aģentūras, kur uzņēmumi, jo īpaši MVK un jaunuzņēmumi, varēs

piekļūt tehnoloģiju izmēģināšanai, finanšu konsultācijām, tirgus

informācijai un tīklu veidošanas iespējām. Latvijā šobrīd DIH

statusā darbojas Ventspils augsto tehnoloģiju parks, biedrība

"Latvijas IT klasteris" un EDI114.

4.3. Latvijai būtu nepieciešamas atsevišķs finansējums, lai

pilotprojektu formā izmēģinātu jaunus elektroniskos risinājumus

publisko pakalpojumu sniegšanā pēc Igaunijas parauga.

4.4. Plānojot 2021.-2027. gadu ERAF līdzekļu sadali IKT jomā,

VARAM kā vienu no prioritātēm plāno noteikt MI risinājumu

ieviešanu publiskās pārvaldes procesos, vienlaicīgi izvirzot

mērķi izvērtēt, un, ja tas ir tehniski un tiesiski iespējams un

lietderīgi, nodrošināt funkcionalitāti, kas dod iespēju publiskam

sektoram ilgākais divu darba dienu laikā kopš brīža, kad ir

bijusi pieejama visa lēmuma pieņemšanai nepieciešamā informācija,

pieņemt un izpildīt lēmumu, īpaši gadījumos, kad informāciju

lēmuma subjekts iesniedz mašīnlasāmā formā.