2. pants

Finansu

nodrošinājums kompensācijas mehānisma veidošanai

2.1.

Pašreizējais stāvoklis

Kaut arī 1998. gadā sociālās

palīdzības budžetā ir ievērojams finansu palielinājums - tas

pieaudzis pusotras reizes, taču tas nav pietiekams, lai

nodrošinātu nepieciešamās subsīdijas un dotācijas. Pēdējos gados

ievērojami ir auguši komunālo pakalpojumu tarifi un īres maksa,

līdz ar to pieaug trūcīgo iedzīvotāju skaits, kuriem nepieciešama

palīdzība. Piešķirto pabalstu lielums ir niecīgs. Vidējais

pabalsta lielums 1996. gadā uz vienu trūcīgo iedzīvotāju bija

tikai Ls 17,2, 1997. gadā - Ls 15,8. Rezultātā ir pieaudzis to

ģimeņu skaits, kuras tiesas ceļā tiek izliktas no dzīvokļiem

parādu dēļ. Spriedze sabiedrībā sakarā ar komunālo maksājumu

kompensācijas mehānisma trūkumu ir ievērojama, un jautājums Rīgā

ir risināms kardināli.

Īres maksa un komunālo pakalpojumu

tarifu pieaugums iedzīvotājiem:

Tas nozīmē, ka maznodrošināto

iedzīvotāju kompensācijas mehānismam pēc 2000.gada jābūt spējīgam

kompensēt daļējas atlaides, bet pēc 2004. gada - pilnīgi

visas.

2) No sociālās palīdzības budžeta

ar 1997. gadu ir uzsākta karstā ūdens skaitītāju uzstādīšana

maznodrošināto iedzīvotāju dzīvokļos. 1998. gadam ir jau

paredzēts atsevišķs finansējums šī darba intensīvai turpināšanai,

šim nolūkam izdalot Ls 800 000.

2.2. Rīgas

Domes budžeta finansējums

Pēdējo gadu sociālās palīdzības

finansēšanas apjoms Rīgas pilsētas budžetā:

Kā redzams no tabulas datiem, 3

gadu laikā (no 1995. līdz 1997. gadam) sociālās palīdzības

budžets Rīgā praktiski bijis iesaldēts. Tas audzis tikai ar 1998.

gadu.

Jāatzīmē, ka Rīgas maznodrošināto

iedzīvotāju sociālajiem pabalstiem pilnīgi trūkst valsts

finansējuma daļas.

Izskatot nākamo gadu pašvaldības

budžeta iespējamās prognozes sociālās palīdzības finansēšanai,

1999. gadā stāvokļa normalizēšanai nepieciešams Ls 5 milj.,

turpmāk ik gadus finansējumu palielinot par Ls 0,5 milj., kā arī

piesaistot sociālajai palīdzībai Rīgā tikpat lielu valsts

finansējuma daļu.

2.3. Degvielas

(kurināmā) akcīzes nodokļa piesaiste Rīgas pilsētas sociālās

palīdzības fondam

Ņemot vērā to, ka līdz šim Rīgai

nav tikusi nodrošināta valsts finansējuma daļa, kā to paredz

Latvijas Republikas likuma "Par sociālo palīdzību" 43. pants

subsīdiju un dotāciju izmaksām maznodrošinātajiem iedzīvotājiem

komunālo un īres maksājumu kārtošanai, kā arī to, ka pagaidām

valsts budžetā nav līdzekļu avota šādām dotācijām, Rīgas Dome

iesaka veidot valsts sociālās palīdzības fondu, izmantojot šim

mērķim akcīzes nodokli par naftas produktiem.

Kā izriet no Latvijas Republikas

likuma "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" 6. panta 2. daļas

3. punkta, degvieleļļai, tās aizstājējproduktiem un komponentiem,

pie kuriem pieder arī mazuts, ar 01.01.1999. tiek ieviests

akcīzes nodoklis Ls 10 par tonnu.

Latvijā ievedamā mazuta apjoms

gadā sasniedz 1-1,1 miljonu tonnu. Tas ar akcīzes nodokli veidos

valsts budžetā ieņemamo summu Ls 10-11 milj. Kā kurināmo Latvijā

plaši lieto arī dīzeļdegvielu un krāšņu kurināmo (pieder pie

petrolejas grupas). Ievērojot to, ka kompensācijas izmaksas

maznodrošinātajiem iedzīvotājiem par komunālajiem un īres

maksājumiem ir aktuālas pilsētās, kurās mazuta patēriņš lielāks,

ir iespēja novirzīt Rīgai no minētā avota tikpat lielu summu, cik

pilsētas budžetā paredzēts sociālās palīdzības vajadzībām.

Nepieciešamā valsts finansējuma

daļa 1999.gadā sastāda Ls 5 milj., pēc tam ik gadus summu

paaugstinot par Ls 0,5 miljoniem.

Ieviešot ar 01.01.1999.akcīzes

nodokli mazutam Ls 10 par tonnu, praktiski tiek izlīdzinātas

dabasgāzes un mazuta cenas siltuma ražošanai, un tas neizraisīs

siltuma tarifu paaugstināšanos.

2.4. Rīgas

pilsētas sociālās palīdzības fonda veidošana

Lai nodrošinātu stabilas un

ilgtspējīgas sociālās palīdzības sistēmas izveidošanu

maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, tiek izveidots Rīgas pilsētas

sociālās palīdzības fonds, kurā galvenās iemaksas nāk līdzīgās

daļās no pašvaldības budžeta un valsts budžeta. Rīgas pilsētas

sociālās palīdzības fondā var tikt novirzītas arī dažādas

mērķiemaksas un dāvinājumi.

Rīgas pilsētas sociālās palīdzības

fonds savā darbībā vadās pēc nolikuma, un to pārvalda fonda

valde. Fonda valdi ieceļ Rīgas Dome. Rīgas pilsētas sociālās

palīdzības fonds atrodas Rīgas Domes Sociālo jautājumu komitejas

pārraudzībā. Rīgas pilsētas sociālās palīdzības fonds sedz visu

ar subsīdijām un dotācijām saistīto izmaksu nodrošināšanu Rīgas

mazturīgajiem iedzīvotājiem.

Rīgas Dome paredz šādu Rīgas

pilsētas sociālās palīdzības fonda finansu apjomu: