Par maznodrošināto Rīgas iedzīvotāju kompensācijas mehānisma veidošanas koncepciju

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Rīgas

pilsētas sociālās palīdzības fonda sadales mehānisms

3.1.

Priekšlikumi par sociālās palīdzības veidiem, kādi finansējami no

Rīgas pilsētas sociālās palīdzības fonda līdzekļiem

Pabalstu veidiem un to

piešķiršanas kārtībai jābūt skaidri noteiktai, lai iedzīvotājiem

neradītu neizpratni un pārpratumus.

Rīgas pilsētas trūcīgo ģimeņu

grupā neatkarīgi no tā, kādas piederības namos tās dzīvo,

jāizdala tādas ģimenes, kurās nav ne darbspējīgo ģimenes locekļu,

ne arī palīdzētspējīgu apgādnieku. Šī iedzīvotāju grupa jāiekļauj

speciālā sociālajā programmā, kura garantētu sociālo palīdzību no

Rīgas pilsētas sociālās palīdzības fonda.

Programmai varētu būt 2

nodrošināšanas līmeņi atkarībā no faktiskā līdzekļu apjoma -

minimālais līmenis (min.) un maksimālais līmenis (maks.).

Garantētā (min.) palīdzība ietver:

1) dzīvokļu pabalstu. Ir

priekšlikums noteikt, ka trūcīgās ģimenes maksā par dzīvokli un

komunālajiem maksājumiem ne vairāk kā 40% no ģimenes ikmēneša

ienākumiem, apmaksājamajā platībā iekļaujot 18 kvadrātmetrus

dzīvojamās platības uz cilvēku un 15 kvadrātmetrus pārējās

dzīvokļa platības. Minimālais līmenis - pilnīgi apmaksāts

vienistabas dzīvoklis vai istaba kopējā dzīvoklī. Maksimālais

līmenis - vientuļniekiem, kuri ir vecāki par 70 gadiem un kuri

ilgstoši dzīvo divistabu dzīvoklī, apmaksā līdz 51 kvadrātmetram

platības;

2) uztura pabalstu. Ja pēc

dzīvokļa un komunālo pakalpojumu samaksas uz vienu ģimenes

locekli paliek mazāk par iztikas minimuma pārtikas daļu

(1997.gadā - Ls 22,31), izsniedz papildu pabalstu uzturam (naudas

pabalsta, pārtikas vai brīvpusdienu veidā);

3) transporta pakalpojumu apmaksu.

To var saņemt fiziski aktīvas personas, ja tās neizmanto mājas

aprūpes pakalpojumus un motivē vajadzību izmantot sabiedrisko

transportu. Šī iedzīvotāju grupa saņem kartīti braukšanai

transportā. Sociālās palīdzības dienesti slēdz līgumu ar Tramvaju

un trolejbusu pārvaldi un sagatavo programmā iekļauto personu

sarakstu. Sociālās palīdzības dienesti norēķinās, pārskaitot

naudu Tramvaju un trolejbusu pārvaldei par faktiski izņemtajām

kartītēm. Kartītes saņemamas ik mēnesi Tramvaju un trolejbusu

pārvaldes kasē;

4) invalīdu transporta

nodrošinājumu. Personas, kurām nepieciešams specializētais

invalīdu transports, iesniedz pieteikumu par braucienu biežumu un

mērķi. Sociālās palīdzības dienesti lemj individuāli par katru

specializētā invalīdu transporta apmaksu;

5) pabalstu veselības

apdrošināšanai;

6) papildu pabalstu, ja ienākumi

uz vienu ģimenes locekli ir mazāki nekā Ls 30 (1998.gada

līmenis), tad izsniedz papildu pabalstu mērķmaksājumu veidā

(medikamentu, apģērbu un apavu iegādei, zobu protezēšanai

u.c.).

Maksimālais līmenis - vienreizējs

naudas pabalsts reizi gadā.

No maznodrošināto iedzīvotāju

vidus sociālās palīdzības sniegšanai īpaši izdalāma grupa -

ģimenes ar bērniem. Arī šai grupai ir minimālais un maksimālais

pabalsta līmenis. Pie minimālā līmeņa pieskaitāmi šādi

pabalsti:

1) dzīvokļa un komunālo maksājumu

pabalsti;

2) brīvpusdienas skolā un

bērnudārzā;

3) iztikas pabalsts;

4) izglītības pabalsts mācību

procesa nodrošināšanai;

5) pabalsts bērna

rehabilitācijai;

6) pabalsts vecāku alkoholiķu

rehabilitācijai.

Pie maksimālā līmeņa pabalstien

pieskaitāmi:

1) ēdināšana skolas brīvlaikā;

2) pabalsts bērna nodarbinātībai

no skolas brīvajā laikā;

3) pabalsts apģērbam un

apaviem;

4) pabalsts, sākot un beidzot

skolu.

3.2. Sociālā

pabalsta sadales kārtība

Sociālo pabalstu sadala,

izmantojot esošās sociālās palīdzības sistēmas struktūras.

Pabalsta sadali vada Rīgas Sociālās palīdzības koordinācijas

centrs, realizē priekšpilsētu (rajonu) sociālās palīdzības

dienesti un pabalstu piešķiršanas komisijas. Sociālo pabalstu

sadali un izlietošanu kontrolē Rīgas Domes Sociālo jautājumu

komiteja un Rīgas pilsētas sociālās palīdzības fonda valde.