2. pants

Pēc iesnieguma izskatīšanas Ministru kabinets

konstatē:

2.1. 2012.gada 7.jūnijā Valsts meža dienestā atbilstoši

Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumu Nr.806

"Meža zemes transformācijas noteikumi" 20. un

21.punktam ir saņemts iesniegums ar lūgumu atļaut valsts īpašumā

"Slīteres nacionālais parks", Kolkas pagastā, Dundagas

novadā (nekustamā īpašuma kadastra

Nr. 8862 005 0102, kopējā platība 94,60 ha)

(turpmāk - nekustamais īpašums), transformēt meža zemi 0,1024 ha

kopplatībā - zemes vienības (kadastra apzīmējums

8862 007 0336) daļu 0,0024 ha platībā un zemes

vienības (kadastra apzīmējums 8862 001 0152) daļu

0,1 ha platībā;

2.2. lai īstenotu Eiropas Savienības Kohēzijas fonda

finansēto projektu "Antropogēno slodzi samazinošās un

informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000

teritorijās", nekustamā īpašuma teritorijā paredzēta putnu

novērošanas torņa izbūve un auto stāvlaukuma izbūve;

2.3. meža zeme, kuras transformāciju ierosina, -

2.kvartāla 1.nogabala daļa 0,0024 ha platībā, kā arī 137.kvartāla

1.nogabala daļa 0,1 ha platībā - ietilpst Baltijas jūras un Rīgas

jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, Slīteres nacionālā parka

ainavu aizsardzības zonā;

2.4. transformējamajā platībā koku ciršana nav

nepieciešama, tāpēc plānotā darbība neradīs negatīvu ietekmi uz

oglekļa sekvestrāciju;

2.5. ar Talsu zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2010.gada

13.decembra lēmumu Kolkas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā

Nr.100000484334 uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas īpašuma

tiesības valstij Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministrijas personā;

2.6. saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra

noteikumu Nr.806 "Meža zemes transformācijas noteikumi"

4.punktu transformācija atļauta šo noteikumu 3.punktā minēto

darbību veikšanai (tajā skaitā ēku, būvju un infrastruktūras

objektu būvniecībai), ievērojot normatīvajos aktos par dabas un

vides aizsardzību noteiktos ierobežojumus, kā arī saskaņā ar

vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu;

2.7. 2011.gada 19.decembrī projekts "Jaunu

taku maršrutu un antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās

infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās II posms

"Dabas tūrisma infrastruktūras izveide"" akceptēts

Dundagas novada domes būvvaldē (Nr.0102);

2.8. saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 2.jūnija

noteikumu Nr.507 "Dabas aizsardzības pārvaldes

nolikums" 2.1.apakšpunktu Saeimas un Ministru kabineta

izveidoto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldīšana ir

Dabas aizsardzības pārvaldes funkcija;

2.9. Dundagas novada dome 2012.gada 12.jūlijā ir

sniegusi pozitīvu atzinumu par meža zemes transformāciju,

norādot, ka transformācijas iesniegumā minētā plānotā darbība un

plānotais nekustamā īpašuma mērķis atbilst Dundagas novada Kolkas

pagasta teritorijas plānojumā (apstiprināts ar Dundagas novada

domes 2010.gada 25.augusta saistošajiem noteikumiem Nr.21

"Dundagas novada Kolkas pagasta teritorijas plānojums.

Grafiskā daļa, teritorijas izmantošanas un apbūves

noteikumi") atļautajai teritorijas izmantošanai un Dundagas

novada dome neiebilst pret meža zemes transformāciju putnu

novērošanas torņa izbūvei Kolkasragā un auto stāvlaukuma izveidei

un uzturēšanai nekustamajā īpašumā;

2.10. Vides pārraudzības valsts birojs 2010.gada 5.maijā

sniedza atzinumu Nr.8-01/495 par ietekmes uz vidi novērtējuma

procedūras nepieciešamību projekta "Antropogēno slodzi

samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveidei Natura

2000 teritorijās" īstenošanai. Atzinumā norādīts, ka

projekts tiks īstenots Gaujas nacionālā parka, Ķemeru nacionālā

parka, Rāznas nacionālā parka, Slīteres nacionālā parka, Teiču

dabas rezervāta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta

administrāciju pārraudzībā esošajās un Embūtes reģionā

ietilpstošajās Natura 2000 teritorijās. Īstenojot

projektu, tiks veikti pasākumi, lai šajās teritorijās mazinātu

augsnes eroziju un eitrofo piesārņojumu, optimizētu teritoriju

apmeklētāju plūsmu, saglabājot dabas vērtības un novirzot

apmeklētāju plūsmu uz mazāk jutīgām teritorijām, vienlaikus

nodrošinot teritoriju pieejamību, un šie pasākumi tiks īstenoti

atbilstoši teritoriju dabas aizsardzības plāniem. Atzinumā

minēts, ka Vides pārraudzības valsts birojs ir saņēmis arī Valsts

vides dienesta reģionālo vides pārvalžu atzinumus, tai skaitā

Ventspils reģionālās vides pārvaldes 2010.gada 10.februāra

atzinumu, par Dabas aizsardzības pārvaldes ierosinātā projekta

īstenošanu. Ievērojot Valsts vides dienesta reģionālo vides

pārvalžu atzinumus, saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi

novērtējumu" 4. un 8.pantu Vides pārraudzības valsts birojs

informē, ka projektam "Antropogēno slodzi samazinošās un

informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000

teritorijās" nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums.

Atbilstoši likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"

6.1 panta otrajai daļai - ja Valsts vides dienesta

reģionālā vides pārvalde veic ietekmes sākotnējo izvērtējumu,

kompetentā institūcija lēmumu par paredzētās darbības ietekmes uz

vidi novērtējuma piemērošanu vai nepiemērošanu pieņem 20 dienu

laikā pēc sākotnējā izvērtējuma rezultātu saņemšanas;

2.11. Valsts vides dienesta Ventspils reģionālā vides

pārvalde 2011.gada 15.augustā ir izdevusi tehniskos noteikumus

Nr.VE11TN101 par antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās

infrastruktūras izveidi Natura 2000 teritorijās - Slīteres

nacionālā parka teritorijā;

2.12. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija

2012.gada 5.jūlijā ir sniegusi atzinumu par paredzamo būvniecību

kultūras pieminekļa aizsargjoslā. Atzinumā secināts, ka

zemesgabalā (kadastra apzīmējums 8862 001 0152)

plānotais stāvlaukums (0,1 ha) atrodas valsts nozīmes

pilsētbūvniecības pieminekļa - Sīkraga zemnieku ciems -

aizsardzības zonā. Atzinumā norādīts, ka Valsts kultūras

pieminekļu aizsardzības inspekcija atbalsta Dabas aizsardzības

pārvaldes ieceri auto stāvlaukumu veidot vietā, kur tas nodara

minimālu kaitējumu kultūrvidei, - esošajās meža laucēs - un

piekrīt, ka stāvlaukumu veido ar grants iesegumu un iecerētie

darbi neietekmēs kultūras pieminekļu saglabāšanu un kultūrvides

uztveri;

2.13. saskaņā ar Slīteres nacionālā parka likuma 8.panta

pirmo daļu ainavu aizsardzības zona izveidota, lai saglabātu

piejūras mežu ainavu un bioloģisko daudzveidību, aizsargātu

Ziemeļkurzemei raksturīgo kultūrvidi, kā arī nodrošinātu atpūtai

un tūrismam piemērotas vides saglabāšanu un dabu saudzējošu

saimniekošanas metožu izmantošanu. Saskaņā ar šā panta otro daļu

ainavu aizsardzības zonā nav atļauta galvenā cirte Baltijas jūras

un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, kā arī pārvietošanās

ar autotransportu kāpu zonā un liedagā, izņemot tam speciāli

ierīkotas vietas, kurās drīkst pārvietoties, ja saņemta nacionālā

parka pārvaldes atļauja. Saskaņā ar šā panta trešo daļu,

izmantojot mežus ainavu aizsardzības zonā, jāievēro bioloģiskās

daudzveidības saglabāšanas un veicināšanas pamatprincipi

atbilstoši nacionālā parka dabas aizsardzības plānam;

2.14. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6.panta pirmo daļu

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla

izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru,

saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu

attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes

dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un

citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību,

to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. Aizsargjoslu likuma

36.panta pirmā daļa nosaka aprobežojumus visā Baltijas jūras

Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, savukārt 36.panta otrās

daļas 6.punkts papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem

aprobežojumiem aizliedz krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē celt

jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumu, kad

tiek veikta mehānisko transportlīdzekļu stāvlaukumu un glābšanas

staciju būvniecība un tiem nepieciešamo pievedceļu un teritorijas

labiekārtošanai nepieciešamo mazēku būvniecība. Saskaņā ar šā

rīkojuma 2.10.apakšpunktā minēto izvērtējumu putnu novērošanas

torņa un auto stāvlaukuma izbūve nav pretrunā ar Rīgas jūras līča

piekrastes aizsargjoslas izveidošanas mērķi, kā arī ar vides

aizsardzības principiem un neatstās būtisku, neatgriezenisku

ietekmi uz apkārtējo vidi, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča

krasta kāpu aizsargjoslu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju.

Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta ceturtās daļas 2.punktu

krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts bez Ministru kabineta

ikreizēja rīkojuma veikt meža zemes transformāciju.