Par meža zemes transformāciju nekustamajā īpašumā "Slīteres nacionālais parks", Kolkas pagastā, Dundagas novadā

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Ievērojot Aizsargjoslu likuma 36.panta ceturtās daļas

2.punktu, kā arī minētos apsvērumus, secināms, ka tikai Ministru

kabinets var lemt par meža zemes transformāciju krasta kāpu

aizsargjoslā.

Īstenojot projektu, tiks veikti pasākumi Eiropas nozīmes

aizsargājamās dabas teritorijās, lai mazinātu augsnes eroziju un

eitrofo piesārņojumu, optimizētu apmeklētāju plūsmu, saglabājot

dabas vērtības un novirzot apmeklētājus uz mazāk jutīgām

teritorijām, kā arī nodrošinātu teritorijas pieejamību. Projekta

rezultātā tiks saglabāta Latvijas daba, novērsti esošie un

iespējamie draudi dabas vērtībām nākotnē, vienlaikus nodrošinot

maksimāli efektīvu resursu izlietojumu dabas vērtību saglabāšanā

un atjaunošanā. Ja netiks atļauta meža zemes transformācija putnu

novērošanas torņa un auto stāvlaukuma izbūvei, tiks apgrūtināta

Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansētā projekta

"Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās

infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās"

īstenošana.

Ievērojot minētos apsvērumus, kā arī to, ka meža zemes

transformācija nav pretrunā ar Slīteres nacionālā parka ainavu

aizsardzības zonas izveidošanas mērķiem, jo putnu novērošanas

torņa un auto stāvlaukuma izbūve nodrošinās atpūtai un tūrismam

piemērotas vides saglabāšanu, un ir vērtējama pozitīvi, jo tiks

ierīkota labiekārtota vieta tūristu atpūtai un organizētai

piekļuvei līdz jūrai, tā regulējot antropogēno slodzi un mazinot

kāpu izbradāšanu, meža zemes transformācija nekustamajā īpašumā

ir atbalstāma. Meža zemes transformācija putnu novērošanas torņa

un auto stāvlaukuma izbūvei nekustamajā īpašumā ir lietderīga,

lai aizsargātu mežainas jūrmalas kāpas no cilvēka kaitīgās

ietekmes un nodrošinātu brīvu un labiekārtotu piekļuvi Baltijas

jūras piekrastei, tā īstenojot Aizsargjoslu likuma 6.panta

pirmajā daļā minētos piekrastes aizsargjoslas mērķus - aizsargāt

piekrastes ainavas, nodrošināt piekrastes dabas resursu (arī

atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu) un citu sabiedrībai

nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību. Plānotā darbība

atbilst Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēs

2011.-2017.gadam (atbalstītas ar Ministru kabineta 2011.gada

20.aprīļa rīkojumu Nr.169 "Par Piekrastes telpiskās

attīstības pamatnostādnēm 2011.-2017.gadam") minētajam

mērķim - attīstīt piekrastes infrastruktūru, uzlabojot piekļuvi

piekrastes vērtībām, mazinot kāpu izbraukāšanu un izbradāšanu.

Līdz ar to sabiedrības ieguvums no plānotās darbības ir

aizsargāta piekrastes ainava un ilgtermiņā nodrošināta piekrastes

krasta kāpu, tai skaitā zemsedzes, saglabāšana un

aizsardzība.

Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz

Aizsargjoslu likuma 36.panta ceturtās daļas 2.punktu,

Administratīvā procesa likuma 65.panta trešo daļu, 66.panta pirmo

daļu un 68.panta pirmo daļu, kā arī izvērtējot valstiski

nozīmīgās, sabiedrības un ietekmes uz vidi intereses, sabiedrības

ieguvumus un zaudējumus ilgtermiņā un ņemot vērā Latvijas

Republikas Satversmes 115.pantā nostiprinātās tiesības dzīvot

labvēlīgā vidē, Ministru kabinets nolemj atļaut nekustamajā

īpašumā transformēt meža zemi 0,1024 ha kopplatībā (Rīgas jūras

līča krasta kāpu aizsargjoslas 2.kvartāla 1.nogabala daļu 0,0024

ha platībā, kā arī 137.kvartāla 1.nogabala daļu 0,1 ha platībā),

kas nepieciešama putnu novērošanas torņa un auto stāvlaukuma

izbūvei, lai īstenotu Eiropas Savienības Kohēzijas fonda

finansēto projektu "Antropogēno slodzi samazinošās un

informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000

teritorijās". Transformējot meža zemi, koku ciršana nav

nepieciešama.