Par Ministru kabineta 1999.gada 6. jūlija noteikumu nr. 249 "Grozījumi Ministru kabineta 1998. gada 6. oktobra noteikumos "Noteikumi par tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos"" 1.1. punkta atbilstību likuma "Par uzņēmējdarbību" 4. panta otrajai daļai un 32. panta pirmās daļas 1. punktam, Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam un "Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību" (VVTT 1947) III panta 4. paragrāfam, Ministru kabineta iekārtas likuma 14. pantam un likuma "Par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm" 3. panta otrajai daļai 1. pants

Satversmes 91. pants noteic, ka

visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.

Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.

No šā panta pirmā teikuma izriet

vienlīdzības princips, kas citastarp liedz valsts institūcijām

izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu

attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos apstākļos.

Satversmes 91. panta otrais teikums, kas noteic, ka "cilvēka

tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas" nevis

ierobežo, bet papildina pirmo teikumu.

Satversmes 91. pantā ietverto

vienlīdzības principu var attiecināt arī uz juridiskajām personām

kā fizisko personu kopumu. Šāda attieksme ir nostiprināta ne vien

Eiropas valstu tiesu praksē, bet pat atsevišķās konstitūcijās. Tā

Igaunijas Konstitūcijas 9. panta otrā daļa noteic, ka "tiesības,

brīvības un pienākumi, kas uzskaitīti Konstitūcijā, attiecināmi

uz juridiskajām personām tiktāl, ciktāl tie saistāmi ar juridisko

personu vispārējo mērķi un šo tiesību, brīvību un pienākumu

būtību". Vācijas Federatīvās Republikas Pamatlikuma 19. panta

trešā daļa savukārt noteic, ka "pamattiesības attiecināmas arī uz

iekšzemes juridiskajām personām, ciktāl šīs tiesības atbilstoši

to būtībai ir iespējams piemērot juridiskajām personām".

Tomēr vienlīdzība Satversmes 91.

panta izpratnē nenozīmē nivelēšanu. Tā prasa vienādi izturēties

tikai pret personām, kas atrodas patiešām vienādos un

salīdzināmos apstākļos. Līdzīga atziņa Nīderlandē nostiprināta

konstitucionālā līmenī, Konstitūcijas 1. pantā nosakot, ka

"Nīderlandē pret visām personām jāizturas vienādi vienādos

apstākļos".

Vienlīdzības princips pieļauj un

pat prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas

atšķirīgos apstākļos, kā arī pieļauj atšķirīgu attieksmi pret

personām, kas atrodas vienādos apstākļos, ja tam ir objektīvs un

saprātīgs pamats.

Ar pievienotās vērtības nodokli

neapliekamās personas - zemnieku saimniecības, individuālie

uzņēmumi, individuālā darba veicēji un fiziskās personas, kuras

realizē pašu audzētos augļus, ogas, dārzeņus, - atrodas atšķirīgā

saimnieciskā situācijā, ir mazāk aizsargāti tirgus dalībnieki.

Tas, ka šīm personām tiek noteiktas priekšrocības vai

atvieglojumi tirgū, pats par sevi nav vienlīdzības principa

pārkāpums, ciktāl attiecīgās normas izdevējs ir rīkojies savas

kompetences ietvaros.