4. pants

Nevar piekrist pieteikuma

iesniedzēja apgalvojumam, ka tirdzniecības kārtība tirgos ir

noregulēta ar Lauksaimniecības likumu. Tas nosaka

lauksaimniecības produkcijas tirgus vispārējās regulēšanas

pamatprincipus un līdzekļus.

Saskaņā ar Lauksaimniecības likuma

9. panta pirmo daļu Ministru kabinets veic pasākumus, lai

veicinātu Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotāju iespēju

realizēt savu produkciju arī iekšējā tirgū. Šā likuma 2. panta 6.

punktā noteikts, ka valsts uzdevums ir radīt lauksaimniecībā

nodarbinātajiem līdzvērtīgas sociālās un labklājības iespējas,

lai tādējādi tiktu kompensēti nelabvēlīgie faktori, kas ietekmē

lauksaimniecību kā tautsaimniecības nozari. Iekšējā tirgus

aizsardzība šā likuma 4. panta un tirgus regulēšana 10. panta

izpratnē ir tādu pasākumu kopums, kas tiek veikti, realizējot

kompleksu lauksaimniecības politiku, cenu un tarifu

nodrošināšanu. Enciklopēdiskajā vārdnīcā termins "tirgus" tiek

skaidrots kā ekonomisko attiecību kopums, kas veidojas maiņas

sfērā sakarā ar preču realizāciju (Enciklopēdiskā vārdnīca, 2.

sēj. Rīga: Latvijas Enciklopēdiju redakcija, 1991, 261. lpp.).

Arī Lauksaimniecības likumā ar jēdzienu "tirgus" jāsaprot

lauksaimniecības produkcijas apgrozījums starp ražotāju un

patērētāju.

Turpretī Noteikumos nr. 388

termins "tirgus" apzīmē norobežotu teritoriju, kurai piešķirts

tirgus statuss un kurā noteiktās tirdzniecības vietās tiek

pārdotas preces, arī lauksaimniecības produkcija. Ar

Lauksaimniecības likumu noteiktie lauksaimniecības produkcijas

tirgus regulēšanas principi attiecas arī uz tirgiem, tomēr

minētais likums neregulē kārtību tirgos kā speciālās

tirdzniecības vietās.