23. pants
paredz, ka "valsts drošības iestāžu amatpersonām

izdienas pensijas tiek piešķirtas saskaņā ar normatīvajiem

aktiem, kas regulē aizsardzības un iekšlietu iestāžu, kā arī

Satversmes aizsardzības biroja darbinieku izdienas pensijas".

Satversmes aizsardzības biroja

amatpersonu izdienas pensiju likuma 3. pants paredz, ka

izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, citastarp

ieskaita laiku, ko biroja amatpersona nodienējusi Latvijas

Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, obligātā

aktīvā militārā dienesta laiku un profesionālā militārā dienesta

laiku Latvijas Republikas NBS sastāvā, laiku, kas nostrādāts

Latvijas Republikas prokuratūras iestādēs prokurora amatos.

Likuma "Par izdienas pensijām

Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām

dienesta pakāpēm" 3. pants paredz, ka izdienas stāžā, kas

dod tiesības uz minēto izdienas pensiju, citastarp ierēķina arī

obligātā militārā dienesta laiku, ierindas dienesta laiku

Zemessardzē un aktīvā militārā dienesta laiku Aizsardzības

ministrijas pakļautībā un pārziņā esošajās (bijušajās)

militārajās struktūrvienībās, laiku, kas pirms iestāšanās

Iekšlietu ministrijas dienestā nostrādāts prokuratūrā.

Arī Militārpersonu izdienas

pensiju likuma 3. pants paredz izdienas stāžā, kas dod

tiesības uz izdienas pensiju, ieskaitīt gan dienesta laiku

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmā, gan arī

prokuratūrā nostrādāto laiku.

Turklāt Militārā dienesta likuma

48. panta otrā daļa paredz, ka karavīram izdienas stāžā

citastarp ieskaita dienesta laiku Iekšlietu ministrijas sistēmas,

valsts drošības un prokuratūras iestādēs amatos ar speciālajām

dienesta pakāpēm.

Arī Saeimas Sociālo un darba lietu

komisijas priekšsēdētāja Ludmila Kuprijanova, ziņojot par

Militārpersonu izdienas pensiju likuma projektu pirmajā lasījumā

1998. gada 15. janvāra Saeimas sēdē, norādīja uz šā

likuma līdzību ar likumprojektu par izdienas pensijām

attiecīgajiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem. Viņa teica: "Es

domāju, ka par šo jautājumu pietiekami daudz jau ir runāts un

spriests, tās ir speciālās pensijas militārpersonām. Šodien no

rīta mēs jau atbalstījām tādas pašas pensijas iekšlietu

darbiniekiem, tādēļ es negribētu kavēt jūsu uzmanību un aicinu

jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā"

(6. Saeimas 1998. gada 15. janvāra sēdes

stenogramma. Latvijas Vēstnesis, 1998. gada

20. janvāris, Nr. 13/14).

Tādējādi militārpersonas un citi

šajā sprieduma punktā minēto izdienas pensiju saņēmēji atrodas

vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos

apstākļos.

7.3. Vienlaikus jāņem vērā,

ka zināmos gadījumos iespējams un pat nepieciešams salīdzināt arī

atsevišķas personas, kas pilda vienu un to pašu dienestu.

Piemēram, gadījumā, kad atsevišķi nosacījumi attiektos tikai uz

viena dzimuma personām vai būtu noteikti sakarā ar piederību pie

kādas konkrētas politiskās partijas vai tautības u.c.

Visas personas, kas pilda militāro

dienestu, atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem

salīdzināmos apstākļos. Atšķirīga attieksme pret atsevišķām

personām, tostarp nosakot atalgojuma vai izdienas pensijas

apmēru, pieļaujama tikai tiktāl, ciktāl tā izriet no pildāmā

dienesta specifikas un citiem objektīviem apstākļiem.

Tāpat zināmos gadījumos iespējams

salīdzināt arī atsevišķas personas, kas pilda pēc satura līdzīgas

funkcijas, atrodoties dažādos dienestos. Piemēram,

Ģenerālprokuratūra atzīst, ka "prokuroru un Iekšlietu ministrijas

sistēmā strādājošo izmeklētāju darbs pēc sava rakstura,

sarežģītības pakāpes, intensitātes un psiholoģiskās slodzes ir

līdzīgs". Pēc satura līdzīgas funkcijas veic iekšlietu sistēmas

darbinieki, apsargājot diplomātiskās pārstāvniecības un speciālos

objektus, un Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienests,

gādājot par augstu Latvijas valsts amatpersonu personisko

drošību.

8. Salīdzinot minēto

izdienas pensiju likumu uzbūvi un tajos ietvertos pamatprincipus,

pamatots ir pieteikuma iesniedzēja secinājums, ka visiem izdienas

pensiju likumiem ir līdzīga struktūra. Kā pamatkritērijs izdienas

pensijas piešķiršanai visām grupām tiek izvirzīts noteikts

izdienas stāžs, bet kā papildu kritērijs, ko atsevišķos gadījumos

neņem vērā, - vecums. Izdienas pensija visām grupām tiek

aprēķināta kā noteikts procentuāls apmērs no iepriekšējā

atalgojuma. Iepriekšējais atalgojums tiek skaitīts par noteiktu

laika posmu līdz aiziešanai izdienas pensijā. Arī citi nosacījumi

visām grupām ir līdzīgi.

Atšķirīgi nosacījumi savukārt

paredzēti tā atalgojuma apmēram, no kura izdienas pensija tiek

aprēķināta.

Iekšlietu sistēmas darbiniekiem ar

speciālajām dienesta pakāpēm, SAB un prokuratūras darbiniekiem

likumos noteiktais atalgojums un atalgojums, no kura tiek

aprēķināta izdienas pensija, ir vienāds (sk. šā sprieduma

1. punktu).

Piemēram, likuma "Par izdienas

pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar

speciālajām dienesta pakāpēm" 4. panta pirmā daļa paredz, ka

"izdienas pensiju aprēķina no darbinieka vidējās mēneša darba

samaksas (turpmāk - darba samaksa) par pēdējiem pieciem gadiem

pirms atbrīvošanas no dienesta".

Savukārt atbilstoši tā paša panta

otrajai daļai, darba samaksā, no kuras tiek aprēķināta izdienas

pensija, ietilpst amatalga, prēmija, piemaksa par speciālo

dienesta pakāpi, piemaksa par izdienu un citas piemaksas, kuru

veidus nosaka Ministru kabinets.

Arī Iekšlietu ministrijas sistēmas

iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar

speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma

32. panta pirmā daļa paredz, ka amatpersona saņem darba

samaksu, ko veido mēneša amatalga, piemaksas un prēmijas.

Turpretī militārpersonām izdienas

pensija tiek aprēķināta tikai no atalgojuma daļas, proti, tajā

netiek ietvertas attiecīgajai militārpersonai noteiktās

piemaksas. Tādējādi pret militārpersonām ir noteikta atšķirīga

attieksme - saskaņā ar apstrīdētajām normām izdienas pensija tiek

aprēķināta tikai no atalgojuma daļas. Proti, tajā netiek

ietvertas attiecīgajai militārpersonai noteiktās piemaksas.

8.1. Nav pamatots Saeimas

viedoklis, ka piemaksas ir īslaicīgs maksājums, bet izdienas

pensijai jāatspoguļo visā dienesta laikā paveiktais un bijušie

apstākļi.

Šādam viedoklim var piekrist tikai

tiktāl, ciktāl tas attiecas uz viena veida piemaksu, proti, par

piedalīšanos starptautiskās operācijās. Tomēr arī šajā gadījumā

jāņem vērā, ka šīs piemaksas vairs būtiski neietekmē

militārpersonu pensiju, jo Militārpersonu izdienas pensiju likuma

5. panta trešā daļa paredz, ka "militārpersonai, kura

dienesta laikā ir piedalījusies šā likuma 4.panta pirmās daļas

1.punktā minētajās starptautiskajās operācijās, aprēķinot

izdienas pensiju, par šo operāciju izpildes laiku ņem vērā šā

panta otrajā daļā noteikto dienesta atalgojumu, kas

militārpersonas amatam bija noteikts tās pamatdienesta vietā

Latvijā pirms nosūtīšanas minēto starptautisko operāciju

veikšanai".

Atbildes rakstos gan Saeima, gan

Ministru kabinets galvenokārt iztirzā minētās piemaksas par

piedalīšanos starptautiskajās operācijās, taču neņem vērā, ka

militārpersonām noteikta arī virkne citu būtisku piemaksu,

piemēram, piemaksas saņem nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas

un improvizēto spridzināšanas ierīču neitralizēšanas speciālisti;

sapieri, kas veic atmīnēšanas darbus; ūdenslīdēji; jūras kuģa vai

gaisa kuģa glābšanas komandas (apkalpes) locekļi; Saeimas un

Valsts prezidenta drošības dienesta karavīri, kuri veic

amatpersonu personīgo apsardzi; karavīri, kuri pavada vai pārvadā

bīstamas kravas.

Piemaksas noteiktas arī karavīriem

par dienestu specifiskos (apgrūtinošos) apstākļos. Piemēram,

šādas piemaksas saņem karavīrs vai kadets, kurš dienesta

pienākumus pilda uz kuģa jūrā; gaisa kuģa apkalpes loceklis;

speciālo uzdevumu vienības karavīrs; instruktoru sastāva

karavīrs, kurš lauka apstākļos apmāca citus karavīrus, militārās

policijas karavīrs, kurš saskaņā ar normatīvajiem aktiem veic

izmeklēšanu vai operatīvās darbības.

Tāpat piemaksas noteiktas arī

karavīriem par specifisku, NBS īpaši nepieciešamu izglītību un

dienestu šai izglītībai atbilstošā amatā (piemēram, informācijas

tehnoloģiju vai sakaru sistēmas projekta vadītājs, informācijas

tehnoloģiju vai sakaru speciālists), kā arī karavīriem par

paaugstinātu atbildību, kas saistīta ar pakļautībā esošā

personālsastāva vadību.

Šīs piemaksas atspoguļo attiecīgās

personas dienesta būtiskas iezīmes. Neņemot tās vērā, pret

personām tiek pieļauta atšķirīga attieksme visupirms

salīdzinājumā ar citiem militārā dienesta karavīriem, kuri šādas

piemaksas nesaņem, jo pilda dienestu mazāk intensīvos un

saspringtos apstākļos, bet ir tiesīgi pretendēt uz tāda paša

lieluma izdienas pensiju.

Atšķirīga attieksme konstatējama

arī salīdzinot militārpersonas un citu dienestu, piemēram,

iekšlietu sistēmas, darbiniekus ar speciālajām dienesta pakāpēm,

kuriem līdzīgas piemaksas tiek ņemtas vērā, aprēķinot izdienas

pensiju. Tā atbilstoši Ministru kabineta 2006. gada

31. oktobra noteikumiem Nr. 904 "Noteikumi par

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu

pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darba

samaksas sistēmu un amatiem atbilstošajām augstākajām speciālajām

dienesta pakāpēm" piemaksas iekšlietu sistēmā citastarp

noteiktas, piemēram, par dienesta pienākumu pildīšanu uz kuģa;

par dienesta pienākumu pildīšanu uz gaisa kuģa; valsts policijas

amatpersonām, kuras apsargā vēstniecības un speciālos objektus;

par amata pienākumu pildīšanu informācijas tehnoloģiju un sakaru

jomā.

8.2. Saeima pauž viedokli,

ka atšķirīgā attieksme pret militārpersonām ir attaisnojama ar

to, ka noteikts atšķirīgs vecums, kad var pieprasīt izdienas

pensiju. Atsevišķām militārpersonām tas varot būt 35 gadi, lai

gan prokuroriem un Iekšlietu ministrijas sistēmas amatpersonām ar

speciālajām dienesta pakāpēm šis vecums parasti esot vismaz 50

gadi. Līdz ar to šīs amatpersonas neatrodoties vienādos un

salīdzināmos apstākļos.

Tomēr jāņem vērā, ka

militārpersonām tiesību iegūšanai uz izdienas pensiju

nepieciešamais vecums nav noteikts, jo Militārā dienesta likuma

41. pantā ir noteikts maksimālais vecums militārajā dienestā

katrā konkrētajā amatā. Leitnantam profesionālajā aktīvajā

dienestā tas ir 35 gadi, citām militārpersonām - 45 līdz 60

gadi.

Vecums, kurā persona pensionējas,

varētu attaisnot atšķirības pensijas apmērā, ciktāl var pieņemt,

ka, pensionējoties, piemēram, 35 gadu vecumā, personai ir

iespējas apgūt citu profesiju. Izdienas pensijas mērķis šajā

gadījumā visupirms ir nodrošināt personai atbalstu

pārkvalificēšanās periodā, savukārt, personai, kura pensionējas

īsi pirms vispārējā pensijas vecuma sasniegšanas, izdienas

pensijai jānodrošina pienācīga iztika, jo varbūtība, ka persona

šajā vecumā pārkvalificēsies, ir minimāla. Tomēr apstrīdētā norma

neparedz diferencētu attieksmi pret personām, kas pensionējas

tādā pašā vecumā kā prokuratūras darbinieki vai attiecīgie

iekšlietu iestāžu darbinieki, un personām, kas pensionējas agrāk.

Līdz ar to attiecīgās piemaksas netiek ņemtas vērā arī tām

militārpersonām, kas ir nodienējušas līdz vecumam, kurā parasti

pensionējas prokuratūras darbinieki vai iekšlietu iestāžu

darbinieki.

9. Izskatīšanai Saeimā

iesniegto Noteikumu Nr. 272 anotācijā norādīts, ka tie

nepieciešami "sakarā ar to, ka pēdējā gada laikā ievērojami ir

paplašinājušies starptautisko operāciju veidi, kuros aktīvu

dalību ņem Latvijas militārpersonas, arvien biežāk rodas

neordināras situācijas izdienas pensiju piešķiršanas praksē no

aktīvā dienesta atvaļinātajām militārpersonām, kuras dienesta

laikā ir piedalījušās tajās.

Šo neordināro situāciju būtība ir

tāda, ka uz atsevišķām starptautiskajām operācijām, ņemot vērā

piedalīšanās nosacījumus, nākas nosūtīt militārpersonas, kurām ir

lielāka militārā dienesta pieredze un atbilstoši arī lielāks

izdienas stāžs. Bieži vien šīm militārpersonām izdienas stāžs ir

20 un vairāk gadu. Ņemot vērā to, ka militārpersonu atalgojums

par piedalīšanos starptautiskajās operācijās, atkarībā no

dienesta pakāpes un amata, ir augsts - 750-950 latu mēnesī,

daudzas militārpersonas šos apstākļus var izmantot savās

personīgajās interesēs, lai, salīdzinot ar citām militārpersonām,

iegūtu nesamērīgi lielas un viņu ieguldījumam dienestā

neatbilstošas izdienas pensijas. Tādi gadījumi praksē jau ir

bijuši, kad militārpersona, kura ir ieguvusi izdienas stāžu, kas

nepieciešams izdienas pensijas piešķiršanai, nākošajā dienā pēc

atgriešanās no starptautiskajām operācijām, lai iegūtu lielāku

pensiju, iesniedz iesniegumu par atvaļināšanos no dienesta.

Izmantojot minēto situāciju, militārpersonai ir iespēja, atkarībā

no dienesta pakāpes un amata, iegūt: virsdienesta karavīriem

(instruktoriem) - virs Ls 300; virsniekiem - virs Ls 400 lielu

pensiju.

Aizsardzības ministrija uzskata,

ka tāda situācija, kad militārpersona īsā dienesta periodā (6

mēneši) var iegūt iespēju saņemt viņas ieguldījumam dienestā

faktiski neatbilstoši lielu pensiju, nav normāla un neatbilst

valsts interesēm. Tāda situācija izsauc arī dažādas domstarpības

un neapmierinātību militārpersonu vidū. To arī var saprast, jo

militārpersonām, kas piedalās starptautiskās operācijās,

Militārpersonu izdienas pensiju likuma 4. panta pirmajā daļā

ir noteiktas arī citas privilēģijas - viena dienesta diena

izdienas stāžā tiek ieskaitīta paaugstinātā apmērā, kas dod

iespēju agrāk aiziet pensijā, kā arī pensijas apmēra pieaugumu"

(7. Saeimas likumprojekta Nr. 651 "Grozījumi

Militārpersonu izdienas pensiju likumā" anotācija:

www.saeima.lv).

Arī atbildes rakstos Saeima un

Ministru kabinets uzsver tikai pamatojumu tam, kāpēc, aprēķinot

izdienas pensiju, nebūtu jāņem vērā par piedalīšanos

starptautiskajās operācijās noteiktās piemaksas.

Pamatojums atšķirīgajai attieksmei

attiecībā uz visām citām uzskaitītajām piemaksām nedz anotācijā,

nedz atbildes rakstos nav saskatāms.

Līdz ar to apstrīdētajās normās

noteiktajai atšķirīgajai attieksmei nav saprātīga un objektīva

pamata un apstrīdētās normas neatbilst Satversmes

91. pantam.

10. Satversmes tiesa

vairākkārt norādījusi, ka no Satversmes 1. panta - kurš

atzīstams par vienu no Latvijas Republikas kā demokrātiskas un

tiesiskas valsts stūrakmeņiem - izriet virkne tiesiskas valsts

principu, tostarp tiesiskās paļāvības princips. Satversmes 1.

pants neliedz likumdevējam izdarīt pastāvošajā tiesiskajā

regulējumā tādus grozījumus, kuri atbilst Satversmei. Tomēr

demokrātiskā un tiesiskā valstī tiesiskās paļāvības princips

prasa, lai, izdarot šādus grozījumus, tiktu paredzēta saudzējoša

pāreja uz jauno regulējumu (sk. Satversmes tiesas

2003. gada 25. marta sprieduma lietā

Nr. 2002-12-01 secinājumu daļas 2. punktu, 2005. gada

8. marta sprieduma lietā Nr. 2005-16-01 18. punktu).

Pieņemot Militārpersonu izdienas

pensiju likumu, tika noteikts, ka personas saņems tādas izdienas

pensijas, kuras tiks aprēķinātas, ņemot vērā pilnu personas

atalgojumu (ieskaitot piemaksas) par pēdējiem pieciem dienesta

gadiem. Tādējādi tās militārpersonas, kurām jau bija atbilstošs

izdienas stāžs, laikā pēc likuma spēkā stāšanās bija tiesīgas

paļauties, ka viss to atalgojums pilnā apmērā tiks ņemts vērā,

nosakot izdienas pensiju. Atsevišķos gadījumos šie Militārpersonu

izdienas pensijai paredzētie noteikumi varēja būt svarīgi, lai

persona, it īpaši finansiāli sarežģītajos apstākļos pirms

atalgojuma reformas, tomēr turpinātu pildīt dienestu vai būtu

gatava uzņemties papildu pienākumus.

Ministru kabinets Noteikumos

Nr. 272 neparedz nekādu pāreju uz jauno regulējumu. Šādu

pāreju neparedz arī attiecīgie grozījumi Militārpersonu izdienas

pensiju likumā. Piemēram, bija iespējams noteikt, ka, aprēķinot

izdienas pensiju par laiku no Militārpersonu izdienas pensiju

likuma spēkā stāšanās dienas līdz Noteikumu Nr. 272 spēkā

stāšanās dienai, atalgojumā tiek ņemtas vērā arī attiecīgās

piemaksas.

Nedz Ministru kabinets, nedz

Saeima, pieņemot apstrīdētās normas, šādu vai līdzīgu saudzējošu

pāreju neparedzēja. Līdz ar to apstrīdētās normas neatbilst

Satversmes 1. pantam.

11. Konstatējot apstrīdēto

normu neatbilstību kaut vienam Satversmes pantam, tās atzīstamas

par prettiesiskām un spēkā neesošām. Līdz ar to vairs nav

nepieciešams vērtēt minēto normu atbilstību Satversmes

109. pantam.

12. Nosakot brīdi, ar kuru

apstrīdētās normas zaudē spēku, tiesa ņem vērā to, ka laikā,

kamēr apstrīdētās normas bija spēkā, militārpersonu atalgojuma

sistēma ir mainījusies, tāpēc nav saprātīgi noteikt, ka

Militārpersonu izdienas pensiju likuma 5. pants šobrīd būtu

spēkā tādā redakcijā, kādā tas bija spēkā pirms Noteikumu

Nr. 272 izdošanas.

Vienlaikus jāņem vērā, ka

militārpersonām pensijas tiek maksātas no attiecīgajai

ministrijai valsts budžetā paredzētajiem līdzekļiem.

Militārpersonu izdienas pensijām izmaksājamo finanšu līdzekļu

strauja palielināšana, savlaicīgi neparedzot grozījumus valsts

budžeta likumā, varētu būtiski ietekmēt atalgojuma izmaksu

dienošajām militārpersonām, kā arī apgrūtināt ministrijas

funkciju veikšanu, tādējādi aizskarot būtiskas valsts

intereses.

Līdz ar to likumdevējam ir

nepieciešams laiks normatīvā regulējuma pilnveidošanai, kā arī

attiecīgu izmaiņu izdarīšanai valsts budžetā.

Vienlaikus Satversmes tiesa

uzskata, ka ir jāaizsargā to atvaļināto militārpersonu tiesības,

kuras laikā no Militārpersonu izdienas pensiju likuma spēkā

stāšanās dienas līdz Noteikumu Nr. 272 spēkā stāšanās dienai

- 2000. gada 19. augustam - nolēma turpināt militāro

dienestu, paļaujoties uz to, ka par šo laiku izdienas pensija

tiks aprēķināta no pilna atalgojuma. Lai nodrošinātu šo personu

tiesību aizsardzību un dotu tām iespēju saņemt atbilstoši

aprēķinātu izdienas pensiju, apstrīdētās normas atzīstamas par

spēku zaudējušām no izdošanas brīža attiecībā uz tām

atvaļinātajām militārpersonām, kurām, aprēķinot izdienas pensiju,

tiek ņemts vērā laiks līdz Noteikumu Nr. 272 spēkā stāšanās

brīdim, un attiecībā uz izdienas pensijas aprēķinu par šo

laiku.

13. Ja tas ir nepieciešams

un iespējams, Satversmes tiesa sava sprieduma nolēmumu daļā var

atzīt, ka juridisko spēku atgūst tiesību normas, kas grozītas ar

tādu apstrīdēto aktu, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normām (sk.

Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103

25. punktu).

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz

Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu,

Satversmes

tiesa

nosprieda:

1. Atzīt Ministru kabineta

2000. gada 15. augusta noteikumu Nr. 272

"Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā"

3. punktu, 2000. gada 30. novembra likuma

"Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā" 3. pantu

un 2006. gada 25. maija likumu "Grozījums

Militārpersonu izdienas pensiju likumā" par neatbilstošiem

Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam un spēkā neesošiem

no 2007. gada 1. jūnija.

2. Attiecībā uz tām

atvaļinātajām militārpersonām, kurām, aprēķinot izdienas pensiju,

tika ņemts vērā laiks līdz 2000. gada 19. augustam, un

attiecībā uz izdienas pensijas aprēķinu par šo laiku atzīt

Ministru kabineta 2000. gada 15. augusta noteikumu

Nr. 272 "Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā"

3. punktu, 2000. gada 30. novembra likuma

"Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā" 3. pantu

un 2006. gada 25. maija likumu "Grozījums

Militārpersonu izdienas pensiju likumā" par neatbilstošiem

Latvijas Republikas Satversmes 1. un 91. pantam un spēkā

neesošiem no to pieņemšanas dienas. Militārpersonu izdienas

pensiju likuma 5. panta otrā daļa šajā gadījumā ir spēkā

tādā redakcijā, kādā tā bija spēkā līdz Noteikumu Nr. 272

spēkā stāšanās dienai.

Spriedums ir galīgs un

nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā

publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

A.Endziņš