15. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Satversmes 116. pants paredz, ka Satversmes 106.
pantā noteiktās pamattiesības var ierobežot likumā paredzētajos
gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko
valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.
No apstrīdētajām normām izriet, ka tām personām, kuru apmācību
rezidentūrā apmaksā valsts, ir pienākums trīs gadus pēc
rezidentūras beigšanas strādāt noteiktās ārstniecības iestādēs
vai atmaksāt to apmācībai izlietotos valsts budžeta līdzekļus.
Līdz ar to apstrīdētās normas nosaka ierobežojumus personas
tiesībām brīvi izvēlēties darbavietu. Tāpēc jāizvērtē, vai
Satversmes 106. pantā noteikto pamattiesību ierobežojums,
pirmkārt, ir noteikts ar likumu, otrkārt, vai tam ir leģitīms
mērķis un, treškārt, vai tas atbilst samērīguma principam (sk.
Satversmes tiesas 2003. gada 20. maija sprieduma lietā Nr.
2002-21-01 secinājumu daļas 2. punktu).