Par Ministru kabineta 2001.gada 13.marta noteikumu Nr.120 "Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi" 3.1 5.apakšpunkta un 11.punkta un Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.972 "Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi" 11. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 106.pantam

15. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Satversmes 116. pants paredz, ka Satversmes 106.

pantā noteiktās pamattiesības var ierobežot likumā paredzētajos

gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko

valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

No apstrīdētajām normām izriet, ka tām personām, kuru apmācību

rezidentūrā apmaksā valsts, ir pienākums trīs gadus pēc

rezidentūras beigšanas strādāt noteiktās ārstniecības iestādēs

vai atmaksāt to apmācībai izlietotos valsts budžeta līdzekļus.

Līdz ar to apstrīdētās normas nosaka ierobežojumus personas

tiesībām brīvi izvēlēties darbavietu. Tāpēc jāizvērtē, vai

Satversmes 106. pantā noteikto pamattiesību ierobežojums,

pirmkārt, ir noteikts ar likumu, otrkārt, vai tam ir leģitīms

mērķis un, treškārt, vai tas atbilst samērīguma principam (sk.

Satversmes tiesas 2003. gada 20. maija sprieduma lietā Nr.

2002-21-01 secinājumu daļas 2. punktu).