Par Ministru kabineta 2001.gada 13.marta noteikumu Nr.120 "Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi" 3.1 5.apakšpunkta un 11.punkta un Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.972 "Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi" 11. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 106.pantam

5. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Saeimas Sociālo un darba lietu

komisija (turpmāk - Saeimas komisija) - norāda, ka tā

iesniegusi Ārstniecības likuma projektu. Priekšlikumu ietvert

Ārstniecības likuma projektā normu par rezidentu sadales un

rezidentūras finansēšanas kārtību pirms trešā lasījuma iesniedzis

deputāts A. Požarnovs, kas tolaik bijis arī Latvijas Ārstu

biedrības prezidents. Saeima 1997. gada 20. marta sēdē šo

priekšlikumu atbalstījusi. Ārstniecības likuma 57. panta

redakcija neesot mainījusies kopš 2000. gada 14. jūnija, kad

stājās spēkā 2000. gada 1. jūnija likums "Grozījumi

Ārstniecības likumā".

Saeimas komisija norāda, ka tās sēžu protokolos un Saeimas

sēžu stenogrammās nav atspoguļota diskusija par minēto A.

Požarnova priekšlikumu, tādēļ jautājums par rezidentu sadales un

rezidentūras finansēšanas kārtību vērtēts komisijas 2011. gada

23. novembra sēdē, kurā secināts, ka Ārstniecības likumā ietvertā

deleģējuma mērķis un apjoms skatāms sistēmiski kontekstā ar visu

likumu, tostarp tā 2. pantā noteikto mērķi - regulēt sabiedriskās

attiecības ārstniecībā, lai nodrošinātu slimību vai traumu

kvalificētu profilaksi un diagnostiku, kā arī kvalificētu

pacienta ārstēšanu un rehabilitāciju. Lai sasniegtu Ārstniecības

likuma mērķi, Ministru kabinets bijis tiesīgs izdot attiecīgus

noteikumus, nodrošinot reģionu vajadzībām atbilstošu ārstu sadali

un tādējādi veicinot veselības aprūpes pakalpojumu vienlīdzīgu

pieejamību Latvijas iedzīvotājiem.

Līdz ar to Saeimas komisija uzskata, ka Ministru kabinets,

izdodot apstrīdētās normas, nav pārkāpis Ārstniecības likuma 57.

pantā ietverto pilnvarojumu.