8. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - uzskata, ka apstrīdētās

normas atbilst Satversmes 91. un 106. pantam.

Tiesībsargs uzskata, ka rezidentu apmācības process būtiski

atšķiras no citu par valsts līdzekļiem studējošo mācību procesa

un rezidenti ir pamatoti nošķirti no citām studējošo grupām.

Rezidenti un citi par valsts budžeta līdzekļiem studējošie

atrodoties atšķirīgos un nesalīdzināmos apstākļos. Vienlīdzības

princips pieļaujot un pat prasot atšķirīgu attieksmi pret

personām, kuras atrodas atšķirīgos apstākļos. Līdz ar to

apstrīdētās normas esot atbilstošas Satversmes 91. panta pirmajam

teikumam.

Tiesībsargs, atsaucoties uz Satversmes 111. pantu, norāda, ka

valstij ir pienākums nodrošināt, lai tās iedzīvotājiem būtu

pieejama kvalitatīva un daudzpusīga veselības aprūpe. Rezidentiem

uzliktais tiesību ierobežojums esot noteikts ar mērķi nodrošināt

sabiedrības veselības aizsardzību. Tiesībsargs izsaka viedokli,

ka valsts, apmaksājot rezidentu apmācību, var viņiem noteikt

pienākumu strādāt valsts labā. Turklāt jau pirms iestāšanās

rezidentūrā personām esot iespēja izvēlēties, kādas

līgumsaistības uzņemties - apmaksāt apmācību rezidentūrā par

fizisko vai juridisko personu līdzekļiem vai arī pēc valsts

pasūtījuma saņemt apmācību rezidentūrā par valsts budžeta

līdzekļiem un trīs gadus pēc rezidentūras beigšanas strādāt

noteiktās ārstniecības iestādēs. Tiesībsargs secina:

ierobežojums, kas noteikts rezidentiem, kuru apmācību rezidentūrā

apmaksā valsts, ir samērīgs ar sabiedrības gūto labumu. Līdz ar

to apstrīdētās normas esot atbilstošas Satversmes 106. panta

pirmajam teikumam.