6. pants

Satversmes 111.pants

noteic, ka "valsts aizsargā cilvēka veselību un garantē ikvienam

medicīniskās palīdzības minimumu".

Tiesības uz veselību pieder pie

sociālajām tiesībām. Satversmes tiesa jau iepriekš vairākos

spriedumos interpretējusi Satversmes 111.pantā ietvertās personas

pamattiesības, ņemot vērā arī starptautiskajos cilvēktiesību

dokumentos ietvertās normas un to piemērošanas praksi. Tā

Satversmes tiesa atzinusi, ka "no Satversmes 111.pantā noteiktā,

proti, ka "valsts aizsargā cilvēka veselību", izriet ne vien

valsts pienākums noteiktos gadījumos un līmenī, kas cieši

saistīts ar valsts ekonomiskajām iespējām, veikt pasākumus, lai

aizsargātu cilvēku veselību, bet arī valsts pienākums atturēties

no tādām darbībām, kas ierobežo iespējas katrai personai pašai

rūpēties par savas veselības aizsardzību. Tas ir, saskaņā ar

Satversmes 111.pantu ikvienai personai zināmās robežās ir

tiesības veikt pasākumus, ko tā uzskata par nepieciešamu savas

veselības nodrošināšanai" (Satversmes tiesas 2002.gada

22.oktobra sprieduma lietā Nr.2002-04-03 secinājumu daļas

1.punkts).

Veselības aizsardzība ir saistīta

arī ar uzturu. Apstrīdētās normas tieši nenosaka pārtikas

pienesumu aizliegumu apcietinātajiem. Tas netieši izriet no

Izmeklēšanas cietumu noteikumu 9.punkta, kas noteic, ka

"apcietinātā lietošanā atstāj priekšmetus šo noteikumu

2.pielikumā noteiktajā daudzumā un sortimentā, kā arī tos

pārtikas produktus, kurus var iegādāties izmeklēšanas cietuma

veikalā". Līdz ar to Izmeklēšanas cietumu noteikumi reglamentē ne

tikai pārtikas produktu daudzumu un sortimentu, kas var atrasties

pie apcietinātā, bet arī veidu, kādā apcietinātais var iegūt

pārtikas produktus.