Par Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.211 "Izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumi" 9. un 94.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 111.pantam

9. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Apcietināto brīvība ir

ierobežota Latvijas Kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā,

lai novērstu varbūtību, ka apsūdzētais vai tiesājamais, būdams

brīvībā, izvairīsies no izmeklēšanas un tiesas vai traucēs

patiesības noskaidrošanu krimināllietā, arī apdraudot vai

ietekmējot krimināllietā liecinošās personas, vai izdarīs

noziedzīgu darbību, kā arī lai nodrošinātu sprieduma izpildīšanu.

Tas atzīstams par likumīgu mērķi, kura dēļ var ierobežot personas

pamattiesības. Šajā gadījumā tiek aizsargāta demokrātiskā valsts

iekārta un citu personu tiesības. Tāpat par likumīgu mērķi

atzīstama arī pienācīgas kārtības uzturēšana ieslodzījuma vietā,

ciktāl tā vērsta uz citu ieslodzīto personu, kā arī uz personāla

tiesību un drošības aizsardzību (sk. Satversmes tiesas

2002.gada 22.oktobra sprieduma lietā Nr.2002-04-03 secinājumu

daļas 4.punktu).

Ietverot Izmeklēšanas cietumu

noteikumos apstrīdētos 9. un 94.punktu, proti, nosakot

ierobežojumus attiecībā uz pārtikas produktu saņemšanu pienesumu

un sūtījumu veidā, kā arī nosakot ierobežojumus attiecībā uz soda

izolatorā ievietoto personu iespējām iegādāties pārtikas

produktus cietuma veikalā, Ministru kabinets izvirza mērķi -

uzturēt kārtību izmeklēšanas cietumos. Ar kārtības uzturēšanu

jāsaprot ne tikai iekšējo kārtības noteikumu ievērošana un

personāla aizsardzība. Tā citastarp ietver apcietināto drošības,

kā arī veselības un dzīvības garantēšanu.

Tādējādi

apstrīdētajām normām ir leģitīms mērķis.