Par Ministru kabineta 2003.gada 5.augusta noteikumu Nr.438 "Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 13.maija noteikumos Nr.180 "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas (rezerves) fonda nolikums"" 2. un 6.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.pantam un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14.pantam

5. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Finanšu un kapitāla tirgus

komisija, atbildot uz Satversmes tiesas uzdotajiem

jautājumiem, norāda, ka Noteikumi Nr.180 paredz divas pēc būtības

atšķirīgas iemaksas - apdrošinātāja vienreizējo iemaksu (kuras

apmēru noteic noteikumu 11.1.punkts un kuru apdrošinātājs veic no

saviem līdzekļiem neatkarīgi no saņemto apdrošināšanas prēmiju

apjoma) un atskaitījumus no OCTA prēmijām (kuru apmēru noteic

noteikumu 11.2.punkts un kuri ir atkarīgi no konkrētā

apdrošinātāja saņemto prēmiju apjoma).

Komisija uzskata, ka, palielinot

vienreizējo iemaksu, tā būtu nosakāma visiem apdrošinātājiem, kas

sniedz šādus pakalpojumus, neatkarīgi no laika, kad šī

pakalpojumu sniegšana ir uzsākta. Vienreizējās iemaksas apmērs

nevar būt atkarīgs no summas, ko konkrētais apdrošinātājs

iemaksājis Garantijas fondā saskaņā ar noteikumu 11.2.punktu.

Tādējādi tiktu sasniegts ne tikai apstrīdēto normu mērķis -

nodrošināt OCTA pakalpojumu tirgus stabilitāti, bet arī

nodrošināta iespējami vienlīdzīga attieksme pret apdrošinātājiem,

kuri jau sniedz šāda veida pakalpojumus, un viņu iespējamiem

konkurentiem, kuri šādus pakalpojumus sāktu sniegt vēlāk.

Turklāt komisija norāda - Apdrošināšanas sabiedrību un to

uzraudzības likuma 32.pants paredz, ka apdrošināšanas sabiedrību

pašu veidojamā garantijas fonda lielums ir 3 miljoni eiro, nevis

500 000 latu kā agrāk un tas nodrošina Eiropas Savienības

direktīvās noteikto apdrošināšanas sabiedrību uzraudzības prasību

izpildi.