Par Ministru kabineta 2004. gada 22. aprīļa noteikumu Nr. 417 "Grozījumi Ministru kabineta 2002. gada 19. februāra noteikumos Nr. 74 "Notiesāto darba samaksas kārtība brīvības atņemšanas iestādēs"" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91., 107. pantam un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14. pantam

11. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Iekams likumdevējs

tiesībpolitiski nav izlēmis, ka notiesātajiem var noteikt citādu

minimālo darba samaksu nekā tā samaksa, kas par tādas pašas

nozīmes vai vērtības darbu ir noteikta saskaņā ar darba līgumu

nodarbinātajām personām, un iekams likumdevējs nav pilnvarojis

Ministru kabinetu noteikt šādu darba samaksu, Ministru kabinets

nav tiesīgs noteikt citādu minimālo darba samaksu

notiesātajiem.

Ministru kabinets Darba samaksas

noteikumu 5. punkta sākotnējā redakcijā bija noteicis, ka

"notiesātā mēnešalga nedrīkst būt mazāka par Ministru kabineta

noteikto minimālo mēneša darba algu". Šāds regulējums atbilst arī

Ministru kabineta atbildes rakstā paustajam viedoklim, ka tādā

gadījumā, ja kādu jautājumu notiesāto nodarbinātības jomā Kodekss

neregulē, šā jautājuma noregulēšanai pēc analoģijas piemērojamas

Darba likuma normas. Tā kā Kodekss neregulē jautājumu par

notiesāto minimālo darba samaksu, ir piemērojami Darba likuma

noteikumi, ja likumdevējs nav lēmis citādi (sk. lietas

materiālu 1. sējuma 99. - 100. lpp.).