91. pants
noteic: "Visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma un

tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas

diskriminācijas."

Likumdevējs Satversmes

91. pantā ietvēris divus savstarpēji cieši saistītus

principus: vienlīdzības principu - panta pirmajā teikumā un

diskriminācijas aizlieguma principu - otrajā teikumā (sk.

Satversmes tiesas 2005. gada 14. septembra sprieduma

lietā Nr. 2005-02-0106 9. punktu).

Pieteikuma iesniedzēju

konstitucionālajās sūdzībās ir ietverts lūgums izvērtēt

apstrīdētās normas atbilstību tikai Satversmes 91. panta

pirmajam teikumam, proti, pārbaudīt, vai apstrīdētā norma atbilst

tiesiskās vienlīdzības principam (sk. lietas materiālu

1. sējuma 4. - 6., 123. - 124., 158. - 159. lpp. un

2. sējuma 2. - 3., 66. - 67., 89. - 91., 125. -

126. lpp.).

12. Var piekrist Bērnu un

ģimenes lietu ministrijas viedoklim, ka apstrīdētās normas

atbilstība Satversmes 91. pantam vērtējama kontekstā ar

Satversmes 109. un 110. pantu (sk. lietas materiālu

2. sējuma 34. lpp.).

Pamatojoties tikai uz tiesiskās

vienlīdzības principu, nereti nav iespējams secināt, kā izšķirams

konkrētais tiesību jautājums. Satversmes 91. panta pirmajā

teikumā nostiprinātās tiesības ir "salīdzinošas", proti, tās var

pieprasīt vienlīdzīgu attieksmi, bet pašas par sevi nevar atklāt,

kādai šai attieksmei jābūt. Lai izvēlētos kādu no iespējamiem

risinājumiem, ir jāizmanto citi apsvērumi, kas atrodas ārpus

vienlīdzības jēdziena robežām (sk. Satversmes tiesas

2006. gada 8. novembra sprieduma lietā

Nr. 2006-04-01 15.1. punktu). Satversmes