Par Ministru kabineta 2005.gada 10.maija noteikumu Nr.321 "Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību" 3. un 4.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64., 105. un 113.pantam

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - pauž viedokli, ka

apstrīdētās normas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību

normām.

Tiesībsargs uzskata, ka, tulkojot Satversmes 113. pantu

kopsakarā ar starptautisko tiesību aktiem cilvēktiesību jomā,

jāsecina, ka Satversmes 113. pants aizsargā arī autortiesību

subjektu mantiskās intereses. Līdz ar to apstrīdēto normu

satversmība esot vērtējama Satversmes 113. panta, nevis 105.

panta kontekstā. Turklāt Satversmes 113. panta tvērums

attiecoties ne tikai uz autortiesībām, bet arī uz blakustiesībām

un blakustiesību subjektu mantisko interešu aizsardzību.

Autortiesību likums paredzot vispārējas tiesības saņemt nesēja

atlīdzību par autortiesību un blakustiesību objektu reproducēšanu

personiskai lietošanai. Apstrīdētās normas nosakot atsevišķus

nesējus un iekārtas un līdz ar to ierobežojot autortiesību un

blakustiesību subjektu tiesības saņemt nesēja atlīdzību par tiem

nesējiem un iekārtām, kuri apstrīdētajās normās nav minēti.

Tiesībsargs norāda, ka Ministru kabinetam piešķirtais

pilnvarojums noteikt atlīdzības iekasēšanas kārtību pamatā ietver

tiesības izstrādāt noteiktu procedūru. Tas neizslēdzot Ministru

kabineta tiesības pieņemt materiāla rakstura tiesību normas,

tomēr Ministru kabineta noteikumos nevarot iekļaut tādas normas,

kas veidotu no pilnvarojošā likuma paredzētajām tiesiskajām

attiecībām būtiski atšķirīgas tiesiskās attiecības. Tā kā

Ministru kabinets apstrīdētajās normās vienīgi konkretizējis

objektus, par kuriem maksājama nesēja atlīdzība, tas esot

ievērojis likumdevēja noteikto pilnvarojumu.

Tiesībsargs norāda, ka apstrīdētajās normās ir noteikta

atlīdzība par nesējiem un iekārtām, kuru pamatfunkcija ir

autortiesību un blakustiesību objektu reproducēšana.

Apstrīdētajās normās neesot iekļauti tādi nesēji un iekārtas,

kuru pamatfunkcija nav autortiesību un blakustiesību objektu

reproducēšana. Tādējādi neesot pamata noteikt nesēja atlīdzību

par tādiem nesējiem un iekārtām, kuru pamatfunkcija nav

autortiesību un blakustiesību objektu reproducēšana.

Ievērojot tehnoloģiju straujo attīstību un pieejamību

sabiedrībai, Ministru kabinetam esot pienākums sistemātiski

pārskatīt to nesēju un iekārtu sarakstus, par kuriem iekasējama

nesēja atlīdzība. Kaut arī neesot pamata noteikt nesēja atlīdzību

par jebkuru iespējamo nesēju un iekārtu, pašlaik reproducēšanai

plaši tiekot izmantoti tādi nesēji un iekārtas, kuri nav ietverti

apstrīdētajās normās. Tādējādi nepamatoti tiekot ierobežotas

autortiesību un blakustiesību subjektu tiesības saņemt taisnīgu

atlīdzību par darbu reproducēšanu.