8. pants

Pieaicinātā persona - biedrība "Latvijas

Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju asociācija"

(turpmāk - LIKTA) - iesniegusi Satversmes tiesā vairāku nozares

asociāciju - LIKTA, Latvijas Datortehnoloģiju asociācija,

Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas ražošanas asociācija,

Latvijas Mobilo telefonu tirgotāju asociācija, Latvijas

Telekomunikāciju asociācija un Latvijas Interneta asociācija

(turpmāk - Nozares asociācijas) - kopīgi sagatavoto viedokli par

apstrīdēto normu atbilstību Satversmei. Nozares asociācijas pauž

viedokli, ka apstrīdētās normas ir samērīgas un atbilst

Satversmes normām.

Nozares asociācijas apšauba, vai privātpersonām vispār būtu

nepieciešams atļaut autortiesību objektu kopiju izgatavošanu.

Tāpat diskutabls esot jautājums par to, cik pamatoti ir iekasēt

nesēja atlīdzību par katru nesēju un iekārtu, ja nav zināms to

izmantošanas mērķis un iekasētajai nesēja atlīdzībai nav

sasaistes ar reāli veiktu darba kopēšanu.

Ministru kabinets esot nodrošinājis autortiesību un

blakustiesību subjektu interešu aizsardzību, izveidojot efektīvu

mehānismu taisnīgas atlīdzības iekasēšanai un saņemšanai.

Apstrīdētās normas nosakot gan to, par kādiem nesējiem un

iekārtām maksājama nesēja atlīdzība, gan šīs atlīdzības lielumu.

Lai aizsargātu gan autoru, gan pārējās sabiedrības intereses,

Ministru kabinets esot līdzsvarojis visus taisnīgas atlīdzības

aprēķināšanas elementus un pieņēmis politisku lēmumu par nesēju

un iekārtu sarakstu un nesēja atlīdzības apmēru.

Nozares asociācijas uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst

samērīguma principam, jo esot ievērotas dažādu sabiedrības grupu

intereses. Iekasējot nesēja atlīdzību par tiem nesējiem un

iekārtām, kas šobrīd nav ietverti apstrīdētajās normās, tiktu

nodarīts kaitējums citu sabiedrības grupu interesēm. Šādā

gadījumā produktu cenas palielinātos, tiktu apdraudēta tukšo

materiālo nesēju tirgotāju konkurētspēja, pieaugtu nelegāli

pārdoto datu nesēju apjoms, kā arī iestātos citas nelabvēlīgas

sekas. Jau šobrīd Latvijā iekasētās nesēja atlīdzības pārsniedzot

Lietuvā un Igaunijā iekasēto atlīdzību apmēru gan apjoma ziņā,

gan iekasētās nesēja atlīdzības un iekšzemes kopprodukta

attiecības ziņā.

Nesēja atlīdzības iekasēšanas mehānismam esot jānodrošina

autortiesību subjektiem taisnīga atlīdzība, un tā esot maksājama

tikai tādā gadījumā, ja tiem nodarīts kaitējums. Tādējādi nesēja

atlīdzība esot maksājama tikai par tādiem nesējiem un iekārtām,

kas tiek izmantoti kopēšanai. Nodrošinot samērīguma principa

ievērošanu, esot rūpīgi apsverama katra nesēja vai iekārtas

iekļaušana apstrīdētajās normās, turklāt vienīgi kontekstā ar

katram nesēja vai iekārtas veidam nosakāmās nesēja atlīdzības

apmēru. Sarakstā nevarot iekļaut tādus nesējus un iekārtas, kuru

pamatfunkcija nav autortiesību objektu kopēšana. Gadījumos, kad

autortiesību subjektiem nodarītais kaitējums ir minimāls, neesot

pienākuma nodrošināt nesēja atlīdzības mehānismu.

Nozares asociācijas norāda: ja apstrīdētās normas tiktu

atzītas par neatbilstošām Satversmei, tad nebūtu pieļaujama to

atzīšana par spēkā neesošām ar atpakaļejošu datumu, jo

privātpersonas esot paļāvušās uz spēkā esošo tiesisko

regulējumu.