Par Ministru kabineta 2005.gada 10.maija noteikumu Nr.321 "Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību" 3. un 4.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64., 105. un 113.pantam

9. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

Datorikas fakultātes docents Dr.sc.administr. Imants Gorbāns

- norāda, ka datu nesēji informācijas un komunikācijas

tehnoloģiju nozarē tiekot iedalīti cietajos diskos, zibatmiņā,

atmiņas kartēs, optiskajos diskos, magnētoptiskajos diskos,

magnētiskajās lentēs un disketēs. Minētie datu nesēji varot būt

elektroniskās ierīcēs iebūvēti, ievietoti vai arī tām ārēji

pieslēgti. Būtiski esot nošķirt datu nesējus no ierīcēm, kurās

tie ievietojami vai kurām tie pieslēdzami, citādi iznākot dubulta

aplikšana ar nesēja atlīdzību.

Visas ierīces, kurās iespējams ierakstīt autortiesību un

blakustiesību objektus, esot uzskatāmas par nesējiem neatkarīgi

no to izmantošanas pamatmērķa. Pastāvot iespēja nošķirt nesēju

primārās un sekundārās funkcijas, tomēr lielāko daļu no mūsdienās

izmantojamiem nesējiem varot izmantot gan autortiesību un

blakustiesību objektu reproducēšanai, gan ar autortiesībām

neaizsargātu datu glabāšanai. Tādējādi ar nesēja atlīdzību būtu

apliekami visi iespējamie nesēji, tomēr nesēja atlīdzības apmēram

vajadzētu būt minimālam.