4. pants
liedzot līdzekļu trūkumu izmantot par attaisnojumu

cilvēktiesību pārkāpumiem.

Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikumu iesniedzēji

norāda, ka "Ieteicamās uztura devas" esot noteiktas, par pamatu

ņemot vidējos Latvijas iedzīvotāju auguma un svara rādītājus. Tās

neesot pietiekamas, lai apmierinātu Pieteikumu iesniedzēju

individuālās vajadzības, kas atbilst viņu augumam, svaram un

ikdienas fiziskajai aktivitātei.

Pieteikumu iesniedzēji apšauba Ministru kabineta apgalvojumu,

ka līdz 2009. gada 30. jūnija grozījumu izdarīšanai ieslodzījuma

vietās veidojies maizes pārpalikums.

3. Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Ministru kabinets - uzskata, ka Noteikumu 1. pielikums

atbilst Satversmes 111. pantam.

Ministru kabinets norāda, ka viens no Noteikumu grozīšanas

iemesliem esot bijis fakts, ka liels daudzums ieslodzīto uzturam

iepirkto produktu, tajā skaitā maize, neesot pilnībā patērēts

ieslodzīto uzturā, turklāt dienas maizes deva esot bijusi

nesamērīgi liela attiecībā pret pārējo uztura apjomu.

Notiesātajiem noteiktās uztura normas esot pārskatītas tā, lai

daudzuma un kvalitātes ziņā tās atbilstu normālas organisma

dzīvības funkciju norises nodrošināšanai un tiktu diferencētas

atkarībā no notiesāto vecuma, veselības stāvokļa un

fizioloģiskajām īpašībām. Ieslodzītie atrodoties pilnīgā valsts

apgādībā un trīs reizes dienā saņemot siltu ēdienu, kas saturot

nepieciešamo proteīnu, taukskābju, minerālu un vitamīnu daudzumu

un nodrošinot normālu organisma dzīvības funkciju norisi.

Pirms Noteikumu pieņemšanas ieslodzīto dienas uztura normas

esot bijušas noteiktas Ministru kabineta 2002. gada 9. aprīļa

noteikumos Nr.155 "Noteikumi par notiesāto uztura un sadzīves

vajadzību materiālā nodrošinājuma normām". Šajos noteikumos

ietvertās dienas uztura normas neesot būtiski atšķīrušās no

pašlaik noteiktajām. Satversmes tiesa 2005. gada 25. oktobra

lēmumā par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2005-15-03 jau

esot konstatējusi, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 155

nodrošina pietiekamu uzturu ieslodzītajiem, tāpēc šajā lietā

apstrīdētās normas pēc būtības jau reiz esot vērtētas Satversmes

tiesā.

Valsts pienākums atbilstoši Satversmes 111. pantam esot

nodrošināt iedzīvotājiem veselības aprūpi, kā arī pienācīgu

uzturu valsts ekonomiskajām iespējām atbilstošā līmenī. 2009.

gada 30. jūnija grozījumu mērķis esot panākt līdzsvaru starp

ieslodzījumā esošo personu interesēm saņemt noteikta līmeņa

uzturu un visas sabiedrības interesēm ieslodzīto uzturēšanai

izlietot adekvātu resursu apjomu. Tādējādi Noteikumos izdarīto

grozījumu leģitīmais mērķis esot gan valsts pamatbudžeta

interešu, gan arī citu personu tiesību aizsardzība. Samazinot

Ieslodzījuma vietu pārvaldes finansējumu, rūpīgi esot izvērtēti

visi izdevumi, lai sociālā joma, tostarp ieslodzīto ēdināšana,

nebūtu galvenā joma, kurā tiek rasts ietaupījums.

Papildus minētajam Ministru kabinets norāda, ka ieslodzītie

brīvības atņemšanas iestādes veikalā varot iegādāties dažādus

pārtikas produktus. Līdz ar to Noteikumos paredzētās dienas

uztura normas, ko valsts ik dienu nodrošinot visiem

ieslodzītajiem, varot tikt papildinātas arī ar citiem pārtikas

produktiem, kurus ieslodzītie iegādājas paši. Ieslodzītajiem esot

iespēja saņemt arī naudas pārvedumus. Tādējādi viņiem tiekot

nodrošināta iespēja izmantot tiesības pašiem uzturēt savu

veselību iespējami augstākā līmenī.

Atbildot uz Satversmes tiesas uzdotajiem jautājumiem, Ministru

kabinets norāda, ka Noteikumu 1. pielikumā ietvertās dienas

uztura normas paredzot pilnvērtīgu uzturu, tādēļ dienas maizes

devas samazinājumu neesot bijis nepieciešams kompensēt ar citiem

pārtikas produktiem. Līdz 2009. gada 30. jūnija grozījumu

izdarīšanai ieslodzīto dienas uztura normas esot pārsniegušas

"Ieteicamajās uztura devās" noteiktās prasības. "Ieteicamās

uztura devas" nosakot, ka pieaugušiem vīriešiem dienā jāuzņem

2400 kilokalorijas, bet līdz grozījumu izdarīšanai dienas uztura

norma darbā neiesaistītiem ieslodzītajiem esot nodrošinājusi 2868

kilokalorijas un darbā iesaistītiem ieslodzītajiem -

2966 kilokalorijas. Šobrīd Noteikumu 1. pielikumā ietvertā

dienas uztura pamatnorma nodrošinot 2374 kilokalorijas, kas arī

atbilstot "Ieteicamajās uztura devās" noteiktajām prasībām.

Darbā iesaistītiem un darbā neiesaistītiem ieslodzītajiem

tiekot nodrošināta vienāda dienas uztura norma, kas noteikta

atbilstoši "Ieteicamajām uztura devām". Tā kā dienas uztura

pamatnorma ietverot pieaugušajiem nepieciešamo enerģiju un

uzturvielas, tā nodrošinot pilnvērtīgu uzturu arī tiem

ieslodzītajiem, kuri ir iesaistīti darbā.

Ministru kabinets atzīst, ka ieslodzītie atrodas pilnā valsts

apgādībā un valstij jāuzņemas atbildība par viņu pilnīgu

nodrošināšanu. Tādējādi ieslodzīto apgādāšana ar uzturu

nedrīkstot būt balstīta uz viņu iespējām nepieciešamo pārtiku

nopirkt par darba vietā nopelnīto vai brīvībā esošo personu

pārskaitītiem finanšu līdzekļiem. Ieslodzīto personu sociālā

nodrošinājuma minimālais līmenis šajā gadījumā esot tāds dienas

uztura normu apmērs, kas nodrošina veselības saglabāšanai

nepieciešamo enerģijas un uzturvielu daudzumu.

4. Pieaicinātā persona - Veselības ministrija -

informē, ka, vērtējot dienas uztura pamatnormas atbilstību

"Ieteicamajām uztura devām", esot aprēķināts, ka ieslodzītie

dienā saņem ēdienu, kura enerģētiskā vērtība ir 2319,21

kilokalorijas. Dienā tiekot uzņemti 87,46 grami olbaltumvielu,

kas dodot 15 procentus no kopējās ar pārtiku uzņemtās enerģijas

jeb E% (norma ap 10-15 E%), 59,12 grami tauku jeb 23 E% (norma ap

25-30 E%) un 356,18 grami ogļhidrātu jeb 62 E% (norma ap

50-60 E%).

Atbilstoši normai vai vairāk par to tiekot uzņemtas

balastvielas - 51,23 grami (norma ap 35 g), nātrijs - 5109

miligrami (norma ap 3300 mg), kālijs - 4638 miligrami (norma ap

4000 mg), dzelzs - 20 miligrami (norma ap 10 mg),

fosfors - 1603 miligrami (norma ap 1000 mg), selēns - 36

mikrogrami (norma ap 60 μg), E vitamīns - 14 600 mikrogrami

(norma ap 12000 μg) un folijskābe - 405 mikrogrami (norma ap 300

μg).

Mazāks par normu esot uzņemtā kalcija daudzums - 521 miligrami

(norma ap 1000 mg). To varētu palielināt, ja ēdienkartē iekļautu

piena produktus. Nepietiekams esot arī uzņemtā A vitamīna (138 μg

no normā noteiktajiem 1000 μg) un C vitamīna (29 mg no normā

noteiktajiem 100 mg) daudzums. Tas esot saistīts ar to, ka

ieslodzīto ēdienkartē nav iekļauti zaļumi - galvenais

C vitamīna avots. Savukārt A vitamīna avots esot sviests,

siers, olas, treknās zivis.

Veselības ministrija secina, ka kopumā dienas uztura

pamatnorma atbilst "Ieteicamajām uztura devām". Arī tie

ieslodzītie, kuri ir iesaistīti darbā, ar uzturu saņemot

pietiekamu enerģijas daudzumu. Rīgas Stradiņa universitātes

speciālisti uzskatot, ka atsevišķu uzturvielu daudzumu var

palielināt, ēdienkartē iekļaujot, piemēram, piena produktus.

5. Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - norāda, ka Satversmes