15. pants

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 22.

decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu).

Ja ir noteikts tiesību ierobežojums, tad pienākums uzrādīt un

pamatot šāda ierobežojuma leģitīmo mērķi Satversmes tiesas

procesā visupirms ir institūcijai, kas izdevusi apstrīdēto aktu,

konkrētajā gadījumā - Ministru kabinetam (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2012. gada 1. novembra sprieduma lietā Nr.

2012‑06-01 12. punktu un 2014. gada 11. decembra sprieduma lietā

Nr. 2014‑05-01 18. punktu).

Ministru kabinets norāda, ka ierobežojums, kas liedz

notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgta vai daļēji slēgta tipa

cietumos, saņemt pienesumā un izmantot personisko datortehniku,

esot noteikts, lai nodrošinātu kārtību un drošību brīvības

atņemšanas iestādēs. Ja notiesātais, izciešot brīvības atņemšanas

sodu, ir apsūdzētā statusā vēl citā kriminālprocesā, viņš datoru

varot izmantot tādu darbību veikšanai, kuras var apdraudēt

kriminālprocesa mērķu sasniegšanu. Tāpat notiesātais personisko

datoru varot izmantot, lai iegūtu aizliegtu informāciju. Tādējādi

apstrīdētās normas leģitīmais mērķis esot sabiedrības drošības

aizsardzība.

Pieaicinātās personas Izglītības un zinātnes ministrija, I.

Švarca, tiesībsargs un ģenerālprokurors norāda, ka mūsdienās

dators ļauj slēptā veidā glabāt dažādus datus, programmas un

izmantot to tādu darbību veikšanai, kas var apdraudēt drošību un

kārtību ieslodzījuma vietā (sk. lietas materiālu 3. sēj. 6.,

14., 21.-22. un 36. lp.).

Sabiedrības drošības aizsardzība kā pamattiesību ierobežojuma

leģitīmais mērķis ir saistāma ar demokrātiskās valsts iekārtas

aizsardzību un tiek atzīta par pieļaujamu galvenokārt tādos

gadījumos, kad tiek skarti jautājumi par valsts vai sabiedrības

drošības apdraudējumiem. Šādā gadījumā jākonstatē objektīvi

pastāvoša vai potenciāli iespējama saikne starp konkrēta tiesiskā

regulējuma pieņemšanu un sabiedrības drošības stiprināšanu,

drošības apdraudējuma novēršanu vai mazināšanu (sk. Satversmes

tiesas 2010. gada 7. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-01-01 12.2.

punktu).

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka ierobežojumi

notiesātajam izmantot dažādus priekšmetus, tostarp datorus, ir

vērsti uz to, lai nodrošinātu kārtību ieslodzījuma vietā un

novērstu jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu (sk. Eiropas

Cilvēktiesību tiesas 2019. gada 18. jūnija sprieduma apvienotajās

lietās "Mehmet Resit Arslan and Orhan Bingöl v.

Turkey", pieteikumi Nr. 47121/06, 13988/07 un Nr. 34750/07,

60. punktu). Satversmes tiesa secina, ka ierobežojums

notiesātajam slēgta vai daļēji slēgta tipa cietumā izmantot

personisko datortehniku ir noteikts sabiedrības interesēs, lai

novērstu kārtības un drošības apdraudējumus.

Līdz ar to apstrīdētajā normā

ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis -

sabiedrības drošības aizsardzība.