14. pants

Satversmes tiesai visupirms jāizvērtē, vai

pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu.

Satversmes tiesa ir secinājusi, ka vārds "likums"

nav interpretējams gramatiski un aptver ne tikai Saeimas

pieņemtus likumus to formālajā nozīmē, bet arī citus ārējos

normatīvos aktus, ja vien tie:

1) izdoti, pamatojoties uz likumu un ievērojot normatīvajos

aktos paredzēto kārtību;

2) ir publicēti un publiski pieejami atbilstoši normatīvo

tiesību aktu prasībām;

3) ir pietiekami skaidri formulēti, lai persona varētu izprast

no tiem izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt to

piemērošanas sekas, kā arī nodrošina aizsardzību pret to

patvaļīgu piemērošanu (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 18.

decembra sprieduma lietā Nr. 2016-04-03 20. punktu).

Tiesību normas pieņemšanas kārtības ievērošana ir tiesību

normas spēkā esības priekšnoteikums (sk. Satversmes tiesas

2005. gada 21. novembra sprieduma lietā Nr. 2005-03-0306 10.4.

punktu un 2015. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2015-03-01

23. punktu). Likumdevējs Kodeksa 41. panta sestajā daļā

noteicis, ka notiesātais, kurš sodu izcieš atklātajos cietumos,

ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju drīkst glabāt

arī personisko datortehniku ar interneta pieeju, ja tā viņam

nepieciešama izglītības iegūšanai. Savukārt Kodeksa 47. panta

pirmajā daļā likumdevējs pilnvarojis Ministru kabinetu noteikt to

priekšmetu sarakstu, kurus notiesātajam atļauts saņemt ar

sūtījumiem un pienesumiem. Apstrīdētā norma ir pieņemta,

atsaucoties uz šo Kodeksa normu. Satversmes tiesa jau ir

atzinusi, ka Kodeksa normas pilnvaro Ministru kabinetu izstrādāt

brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumus un

reglamentēt to, kādus priekšmetus notiesātajam ir atļauts glabāt

(sk. Satversmes tiesas 2011. gada 18. marta sprieduma lietā

Nr. 2010-50-03 10. punktu).

Lai gan Pieteikuma iesniedzējs, norādot uz apstrīdētās normas

neatbilstību Satversmes 64. pantam, pauž uzskatu, ka Ministru

kabinets nav pilnvarots izdot Noteikumus Nr. 423, tomēr viņš nav

norādījis un arī Satversmes tiesa nekonstatē tādus apstrīdētās

normas pieņemšanas un publicēšanas vai saprotamības aspektus, kas

ļautu apšaubīt to, ka šajā normā ietvertais pamattiesību

ierobežojums ir noteikts ar likumu.

Līdz ar to apstrīdētajā normā

ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu.