10. pants

Pamattiesību ierobežojumam jābūt noteiktam ar

likumu vai uz likuma pamata.

Ministru kabinets atbildes rakstā norāda, ka no

apstrīdētās normas izrietošais pamattiesību ierobežojums noteikts

ar likumu. Ministru kabinets attiecīgo jautājumu noregulējis,

pamatojoties uz Saeimas pilnvarojumu, turklāt Noteikumi

Nr. 423 izdoti likumā noteiktajā kārtībā, ir skaidri

formulēti un atbilst arī citām normatīvo aktu

prasībām.

Pielikums izdots, pamatojoties uz Latvijas Sodu izpildes

kodeksa 11. panta piekto daļu un 47. panta pirmo daļu.

Latvijas Sodu izpildes kodeksa 11. panta piektā daļa nosaka:

"Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumus

apstiprina Ministru kabinets." Savukārt 47. panta pirmā daļa

paredz: "Brīvības atņemšanas iestādēs ar sūtījumiem un

pienesumiem ir atļauts saņemt tikai nepārtikas preces. Kārtību,

kādā sūtījumus vai pienesumus pieņem un izsniedz, kā arī to

priekšmetu sarakstu, kurus atļauts saņemt ar sūtījumiem un

pienesumiem, reglamentē Ministru kabineta noteikumi."

Papildus tam Latvijas Sodu izpildes kodeksa 42. pants

paredz, ka brīvības atņemšanas iestādēs tiek noteikta stingri

reglamentēta iekšējā kārtība, kas citastarp paredz to priekšmetu

un mantu sarakstu un skaitu, ko notiesātie var turēt pie

sevis.

Satversmes tiesa secina: lietā nav strīda par to, ka

Noteikumi Nr. 423 pieņemti un izstrādāti likumā noteiktajā

kārtībā. Likumdevējs Ministru kabinetam devis vispārīgu

deleģējumu izstrādāt brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās

kārtības noteikumus un reglamentēt to, kādus priekšmetus

notiesātajiem ir atļauts glabāt.

Līdz ar to no apstrīdētās

normas izrietošais pamattiesību ierobežojums ir noteikts uz

likuma pamata.