4. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas

Republikas tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - pauž

uzskatu, ka aizliegums cietuma kamerā glabāt reliģiskos

priekšmetus, ja persona to dara vai vēlas darīt reliģiskās

pārliecības dēļ, ierobežo Satversmē un starptautiskajos

cilvēktiesību dokumentos garantētās tiesības uz reliģijas

brīvību. Tomēr tiesības nodoties reliģijai neesot absolūtas.

Notiesātajiem šīs tiesības varot ierobežot, ja tās nav

savienojamas ar īpašajiem brīvības atņemšanas iestādes

apstākļiem.

Par ierobežojuma leģitīmo mērķi esot atzīstama

pienācīgas kārtības uzturēšana brīvības atņemšanas iestādē,

ciktāl tā vērsta uz citu notiesāto un personāla tiesību un

drošības aizsardzību.

Vērtējot ierobežojuma samērīgumu, esot jāņem vērā īpašie

apstākļi, kas pastāv brīvības atņemšanas iestādēs. Tiesībsargs

atsaucas uz Eiropas Cilvēktiesību komisijas 1965. gada

lēmumu par lietas "X pret Austriju" nepieņemšanu izskatīšanai.

Minētajā lietā iesniedzējs citastarp sūdzējies par to, ka viņam

cietumā liegts turēt budistu lūgšanu krelles. Eiropas

Cilvēktiesību komisija esot norādījusi, ka šāds ierobežojums ir

nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, lai saglabātu sabiedrisko

kārtību, proti, lai garantētu notiesātajiem drošību un uzturētu

cietumā disciplīnu.

Tāpat Tiesībsargs norāda, ka, vērtējot ierobežojuma

samērīgumu, esot jāņem vērā arī citas reliģiskās pārliecības

paušanas iespējas, kas notiesātajiem tiekot nodrošinātas brīvības

atņemšanas iestādēs, - tikšanās ar garīdznieku, piedalīšanās

tikumiskās audzināšanas pasākumos u.c.

Līdz ar to liegums glabāt kamerā reliģiskos priekšmetus

esot nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā un nepārkāpjot

notiesāto pamattiesības.