3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdētās normas, -

Latvijas Republikas Ministru kabinets (turpmāk - Ministru

kabinets) - nepiekrīt Pieteikuma iesniedzēja viedoklim un

uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst augstāka juridiskā spēka

tiesību normām.

Ministru kabinets norāda, ka valsts garantētās medicīniskās

palīdzības pasākumu kopums ietver arī zāļu un medicīnisko ierīču

iegādes izdevumu kompensēšanu no valsts budžeta līdzekļiem.

Reaģējot uz farmācijas tirgus attīstību un mainīgajām iedzīvotāju

vajadzībām, zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu

kompensācijas kārtība esot vairākkārt mainīta un uzlabota, lai

novērstu konstatētās problēmas un trūkumus. Pirms apstrīdēto

normu pieņemšanas bijusi vērojama tāda situācija, ka zāļu

ražotāji un izplatītāji cenšas ieinteresēt ārstus konkrētu

medikamentu izrakstīšanā, attiecīgi kropļojot konkurenci zāļu

tirgū. Apstrīdētās normas esot pieņemtas ar mērķi veicināt zāļu

ražotāju un izplatītāju savstarpējo konkurenci, kuras rezultātā

samazinātos arī kompensējamo medikamentu cenas. Tādējādi ar

apstrīdētajām normām tiekot nodrošināta pacientu un valsts

līdzekļu ekonomija, kā arī plašākas iespējas novirzīt līdzekļus

citu vajadzību apmierināšanai kompensācijas sistēmas

ietvaros.

Apstrīdētās normas neparedzot atšķirīgu attieksmi pret dažādām

pacientu grupām. Tās vienīgi diferencējot kārtību, kādā

ārstniecības personas izraksta un farmaceits izsniedz

medikamentus kompensācijas sistēmas ietvaros. Medikamentu

izsniegšanas un to iegādes izdevumu kompensēšanas kārtības

atšķirības esot pamatotas ar medikamentu lietošanas procesa

stadiju - pirmreizējā lietošana vai turpinātā lietošana. Tādējādi

apstrīdētās normas diferencējot medikamentu izsniegšanas kārtību

dažādās to lietošanas procesa stadijās.

Ministru kabinets uzskata, ka atšķirīgo attieksmi pieļauj un

attaisno divi leģitīmi mērķi. Viens no tiem esot medikamentu

iegādes izdevumu samazināšana iedzīvotājiem, savukārt otrs -

valsts budžeta līdzekļu ietaupīšana, lai tos varētu izmantot

racionāli un nodrošināt kompensējamo medikamentu pieejamību

iespējami lielākam pacientu skaitam. Obligāts nosacījums par

lētāko medikamentu izrakstīšanu un izsniegšanu pacientiem valsts

kompensācijas sistēmas ietvaros esot viens no pasākumiem, kas

stimulējot medikamentu ražotāju un izplatītāju savstarpējo

konkurenci un medikamentu cenu samazināšanos.

Apstrīdētās normas sasniedzot to leģitīmo mērķi, jo veicinot

medikamentu ražotāju un izplatītāju savstarpējo konkurenci un

medikamentu cenu samazināšanos. Atbilstoši Nacionālā veselības

dienesta apkopotajiem datiem pēc apstrīdēto normu pieņemšanas

zāļu ražotāji un izplatītāji esot piedāvājušies samazināt daudzu

kompensējamo medikamentu cenas.

Pieteikuma iesniedzēja piedāvātais alternatīvais līdzeklis -

atļauja pacientiem iegādāties arī dārgākus medikamentus,

piemaksājot izraudzīto un lētāko kompensējamo medikamentu cenu

starpību, - nenodrošinātu leģitīmā mērķa sasniegšanu tādā pašā

kvalitātē. Šādā gadījumā pavājinātos zāļu ražotāju un piegādātāju

konkurence, celtos medikamentu cenas, kā arī mazinātos

medikamentu iegādes izdevumu kompensācijai piešķirto valsts

budžeta līdzekļu ekonomija un iespējas šos līdzekļus novirzīt

citu vajadzību apmierināšanai kompensējamo medikamentu sistēmas

ietvaros. Tādējādi apstrīdēto normu leģitīmo mērķi neesot

iespējams sasniegt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

Ministru kabinets norāda, ka pacientiem, kuri konkrētus

kompensējamos medikamentus saņēmuši jau agrāk, esot

apstiprinājies pozitīvs to lietošanas rezultāts. Tādējādi viņiem

esot lietderīgi turpināt ārstēšanos ar konkrētajiem

medikamentiem. Citādos apstākļos esot pacienti, kuri konkrētus

kompensējamos medikamentus saņem pirmo reizi, un tādējādi neesot

pamata uzskatīt, ka lētākā medikamenta lietošana nedos vēlamo

terapeitisko efektu. Savukārt tajos gadījumos, kad lētākais

medikaments nedod vēlamo efektu, ārsts esot tiesīgs izrakstīt

citus kompensējamos medikamentus ar nākamo zemāko cenu vispārīgā

nosaukuma ietvaros. Ja pastāv šāda medikamentu izrakstīšanas un

izsniegšanas kārtība, visa sabiedrība gūstot labumu no

medikamentu cenu pazemināšanās un valstij nerodoties

nepieciešamība sašaurināt kompensējamo medikamentu klāstu vai

samazināt kompensāciju apmērus. Tādējādi sabiedrības ieguvums

esot lielāks par atsevišķu indivīdu interesēm nodarīto

kaitējumu.

Ministru kabinets norāda, ka 2012. gada 9. oktobrī ir izdarīti

grozījumi Noteikumu Nr. 899 89. punktā. Tādējādi esot novērstas

iespējamās problēmas, kas saistītas ar lētāko kompensējamo

medikamentu nepieejamību aptiekās. Atbilstoši šiem grozījumiem

pacienti esot tiesīgi saņemt lētākos aptiekā pieejamos

kompensējamos medikamentus arī tādā gadījumā, ja Nacionālā

veselības dienesta noteiktais lētākais medikaments aptiekā nav

pieejams.

Tiesas sēdē Ministru kabineta pārstāvis - Veselības

ministrijas Juridiskās nodaļas vadītājs Raimonds Osis - papildus

iepriekš minētajam norādīja, ka Ministru kabinets, pieņemot

apstrīdētās normas, neesot iejaucies ārstniecības procesā.

Ārstiem esot saglabātas tiesības savas profesionālās brīvības

ietvaros izrakstīt pacientam ne vien vispārīgā nosaukuma

medikamentus, bet arī citus medikamentus, kuri būtu vislabāk

piemēroti vēlamā ārstniecības efekta sasniegšanai, ciktāl šādai

rīcībai ir objektīvs medicīnisks pamatojums. Tādējādi Ministru

kabinets esot izvēlējies saudzējošākos līdzekļus, kas nodrošinot

līdzsvaru starp konkurences veicināšanu un pacientu

interesēm.