Par Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumu Nr.899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība" 84.1 un 89.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 111.pantam

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - norāda, ka apstrīdēto

normu atbilstība Satversmes 91. un 111. pantam esot vērtēta

Tiesībsarga pārbaudes lietā Nr. 2012-44-26K, kas ierosināta pēc

Vitālija Orlova iesnieguma par iespējamiem zāļu kompensācijas

kārtības pārkāpumiem.

Atzinumā secināts, ka pacienti, kuriem kompensējamās zāles

izrakstītas pirms un pēc 2012. gada 1. janvāra, veido personu

grupas, kas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos. Abas

grupas vienojot apstāklis, ka pacientiem kompensācijas kārtības

ietvaros ir tiesības saņemt konkrētajai diagnozei atbilstošās

valsts apmaksātās zāles.

Apstrīdētās normas paredzot atšķirīgu attieksmi pret minētajām

personu grupām atkarībā no terapijas uzsākšanas brīža.

Atšķirīgajai attieksmei esot leģitīms mērķis - nodrošināt pēc

iespējas lētāku zāļu pieejamību pēc iespējas lielākam cilvēku

skaitam. Tomēr atšķirīgā attieksme neatbilstot samērīguma

principam, jo apstrīdēto normu leģitīmo mērķi iespējams sasniegt

ar personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram,

nodrošinot visiem pacientiem, kuri saņem kompensējamos

medikamentus, iespēju vai nu saņemt lētākās references zāles, vai

arī izvēlēties dārgākās un veselības stāvoklim atbilstošākās

zāles, piemaksājot cenu starpību. Tas neradītu budžetā papildu

izdevumus, jo valsts jau pašlaik kompensējot lētāko zāļu iegādes

izdevumus.

Satversmes 111. pantā esot noteikts valsts pienākums aizsargāt

sabiedrības veselību. Tiesībsargs pauž viedokli, ka apstrīdētajās

normās ietvertā zāļu izrakstīšanas un izsniegšanas kārtība nespēj

pilnībā nodrošināt zāļu pieejamību. Esot konstatēti gadījumi, kad

aptiekas nespēj nodrošināt lētāko kompensējamo zāļu iepirkšanu.

Tāpēc rodoties nepieciešamība tās svītrot no kompensējamo zāļu

saraksta. Šāda situācija esot vērtējama kā tiesību uz veselības

aprūpi pārkāpums un neatbilstot Satversmes 111. pantam.

Līdz ar to apstrīdētās normas neatbilstot Satversmes 91. pantā

noteiktajam vienlīdzības principam, kā arī pārkāpjot Satversmes

111. pantā garantētās tiesības uz veselības aprūpi.

Šādu pozīciju tiesas sēdē uzturēja arī Tiesībsarga biroja

Tiesiskās vienlīdzības nodaļas vadītāja Šarlote Bērziņa.