Par Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumu Nr.899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība" 67.1 3.apakšpunkta (2010.gada 28.decembra redakcijā) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.panta pirmajam teikumam

2. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Administratīvā rajona tiesa (turpmāk - Pieteikuma

iesniedzēja) norāda, ka apstrīdētā norma neatbilstot Latvijas

Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 91. panta

pirmajā teikumā ietvertajam vienlīdzības principam.

Apstrīdētā norma paredzot obligātā administratīvā akta

izdošanu. Tāpēc neesot iespējams atkāpties no šīs normas sastāva,

lai izdotu citāda satura administratīvo aktu. Vienīgi Satversmes

tiesa varot izvērtēt apstrīdētās normas atbilstību augstāka

juridiskā spēka tiesību normai un novērst tās neatbilstību

Satversmei.

Atsaucoties uz Satversmes tiesas praksi, pieteikumā norādīts,

ka vienlīdzības princips pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi

pret personām, kas atrodas atšķirīgos apstākļos, kā arī pieļauj

atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas vienādos

apstākļos, ja tam ir objektīvs un saprātīgs pamats. Atšķirīgai

attieksmei neesot objektīva un saprātīga pamata, ja tai nav

leģitīma mērķa vai ja nav samērīgas attiecības starp

izraudzītajiem līdzekļiem un nospraustajiem mērķiem. Lai

izvērtētu, vai apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. panta

pirmajā teikumā ietvertajam vienlīdzības principam, vajagot

noskaidrot: 1) vai un kuras personas (personu grupas) atrodas

vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos; 2)

vai apstrīdētā norma paredz vienādu vai atšķirīgu attieksmi pret

šīm personām; 3) vai šādai attieksmei ir objektīvs un saprātīgs

pamats, proti, vai tai ir leģitīms mērķis, un vai ir ievērots

samērīguma princips.

Pieteicējam, kurš savu tiesību aizsardzībai vērsies

Administratīvajā tiesā, (turpmāk - Pieteicējs) 2011. gada

maijā noteikta diagnoze, kura dod tiesības saņemt C sarakstā

iekļauto zāļu kompensāciju (turpmāk - Diagnoze). Tādējādi

Pieteicējs atrodoties vienādos un salīdzināmos apstākļos ar visām

tām personām, kurām arī 2011. gadā noteikta Diagnoze.

Veselības ekonomikas centrs sākotnēji esot noteicis, ka

2011. gadā tikai pirmajiem 54 pacientiem, kuriem konstatēta

Diagnoze, tiks kompensēti zāļu Mabthera (Rituximab)

(turpmāk - Mabthera) iegādes izdevumi. Savukārt pēc tam,

kad minētie 54 pacienti jau bija saņēmuši zāļu Mabthera

iegādes izdevumu kompensāciju, pārējie pacienti minēto

kompensāciju vairs neesot saņēmuši. Līdz ar to apstrīdētā norma

pieļāvusi atšķirīgu attieksmi pret Pieteicēju, jo tiesības uz

kompensējamo zāļu saņemšanu tika padarītas atkarīgas no brīža,

kad personai noteikta Diagnoze.

Apstrīdētajā normā paredzētā atšķirīgā attieksme neesot

samērīga, jo tai neesot leģitīma mērķa. Ministru kabinets neesot

radījis tādu mehānismu, kas nodrošinātu pieejamo resursu optimālu

izmantošanu. Arī Noteikumu Nr. 1216 anotācijā neesot vērtēta

apstrīdētās normas ietekme uz pacientu tiesībām saņemt zāļu

kompensāciju.

Izraudzītais līdzeklis - pilnīgs zāļu kompensācijas atteikums

- neesot samērīgs, jo C sarakstā iekļauto zāļu izmaksas esot

ievērojamas. Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, Ministru

kabinets neesot apsvēris iespējas izstrādāt tādu tiesisko

mehānismu, lai pieejamie finanšu resursi tiktu sadalīti pēc

iespējas vienlīdzīgi. Izraudzītais kompensācijas piešķiršanas

mehānisms neesot taisnīgs. Daļa personu valsts kompensāciju zāļu

iegādei saņemot pilnā apmērā, turpretim citas personas, kuras

atrodas ar šīm personām vienādos un salīdzināmos apstākļos,

kompensāciju zāļu iegādei vispār nesaņemot.