Par Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumu Nr.899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība" 67.1 3.apakšpunkta (2010.gada 28.decembra redakcijā) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.panta pirmajam teikumam

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Ministru

kabinets - nepiekrīt Pieteikuma iesniedzējas viedoklim un

lūdz Satversmes tiesu atzīt apstrīdēto normu par atbilstošu

Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.

Valsts, veicot vienu no saviem pamatpienākumiem - aizsargāt

iedzīvotāju veselību un uzlabot dzīves kvalitāti -, organizējot

kompleksu pasākumu kopumu veselības aizsardzības jomā. Valsts

garantētās medicīniskās palīdzības pasākumu kopums ietverot arī

zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensēšanu no

valsts budžeta līdzekļiem pacientiem ar hroniskām un smagām

slimībām.

Atbilstoši Noteikumu Nr. 899 VI nodaļā minētajiem

kritērijiem C sarakstā tiekot iekļautas tādas zāles un

medicīniskās ierīces, kuru izmaksas viena pacienta ārstēšanai

pārsniedz 3000 latu gadā. Nacionālais veselības dienests

medikamentus iekļaujot C sarakstā pēc tam, kad ir izvērtējis to

atbilstību Noteikumu Nr. 899 46. punkta 1. -

3. apakšpunktā ietvertajiem kritērijiem.

C saraksts esot ieviests Noteikumu Nr. 899 spēkā stāšanās

dienā - 2006. gada 9. novembrī. Jau kopš šo noteikumu

spēkā stāšanās esot pastāvējusi tāda kārtība, ka C sarakstā

iekļauto zāļu kompensācija tiek nodrošināta vienīgi ierobežotam

pacientu skaitam.

Ministru kabinets piekrīt Pieteikuma iesniedzējas

apgalvojumam, ka vienādos un salīdzināmos apstākļos atrodas

pacienti, kuriem ir noteikta vienāda diagnoze un attiecībā uz

kuriem vienādi izpildās spēkā esošie zāļu izrakstīšanas

nosacījumi.

Tāpat par pamatotu esot atzīstams Pieteikuma iesniedzējas

apgalvojums, ka apstrīdētā norma noteiktos gadījumos paredz

atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un pēc

noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Proti, apstrīdētā

norma radot atšķirīgu attieksmi pret pacientiem, kuri saskaņā ar

to saņem atteikumu tāpēc, ka lēmuma pieņemšanas brīdī ir

pārsniegts lēmumā par zāļu vai medicīnisko ierīču iekļaušanu

C sarakstā noteiktais pacientu skaits.

Tomēr, pēc Ministru kabineta domām, šī atšķirīgā attieksme

esot attaisnojama. Valsts pienākums nodrošināt zāļu pieejamību

esot kvalificējams kā pienākums nodrošināt pamattiesības un varot

būt atkarīgs no valsts rīcībā esošajiem resursiem. Apstrīdētajai

normai esot objektīvs un saprātīgs pamats, jo kvantitatīvi

neierobežota kompensācijas piešķiršana īpaši dārgu zāļu iegādei

visiem pacientiem apdraudētu Noteikumu Nr. 899 ietvaros

izveidoto zāļu kompensācijas sistēmu, proti, tiktu pārsniegti

līdzekļi, kurus likumdevējs atvēlējis šīs sistēmas uzturēšanai.

Tādējādi no apstrīdētās normas izrietošā pamattiesību

ierobežojuma leģitīmais mērķis esot nodrošināt iespējami stabilu

un funkcionēt spējīgu zāļu kompensācijas sistēmu. Šīs sistēmas

ietvaros tiekot paredzētas iespējas kompensēt īpaši dārgu zāļu

iegādes izdevumus un periodiski tiekot palielināts zāļu

skaits.

Apstrīdētajā normā noteiktā kārtība būtiski ierobežojot

personu tiesības tādā gadījumā, kad sakarā ar iepriekš prognozētā

pacientu skaita pārsniegumu persona saņem zāļu kompensācijas

atteikumu. Tomēr personas tiesību ierobežojums esot mazāks nekā

sabiedrības kopējais labums. Apstrīdētā norma esot ieviesta, lai

valsts rīcībā esošo resursu ietvaros pakāpeniski nodrošinātu zāļu

kompensāciju visiem pacientiem. Ja veselības aprūpes sistēmas

pakalpojumi prasa lielas izmaksas no valsts budžeta, tad tie esot

ieviešami pakāpeniski.

Ministru kabinets uzskata, ka no apstrīdētās normas izrietošā

ierobežojuma leģitīmo mērķi neesot iespējams sasniegt ar citiem,

alternatīviem risinājumiem, jo citi risinājumi esot pacientiem

vēl mazāk labvēlīgi nekā spēkā esošais tiesiskais regulējums.

Neesot īstenojams arī Pieteikuma iesniedzējas piedāvātais

risinājums - nodrošināt pēc iespējas vienlīdzīgu finanšu resursu

sadali. C sarakstā iekļauto zāļu izmaksas esot ārkārtīgi augstas,

un šādas sistēmas ieviešana novestu pie tā, ka zāles būtu

pieejamas vienīgi personām ar lieliem ienākumiem.

Atbildes rakstā Satversmes tiesas uzmanība tiek vērsta uz to,

ka ik gadu pacientu skaits pieaugot vidēji par 3 līdz 5

procentiem. Turklāt Noteikumu Nr. 899 A, B un C sarakstā

iekļauto medikamentu kopējai kompensācijai faktiski izlietotie

valsts budžeta līdzekļi arī pieaugot gadu no gada.