3. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Ministru
kabinets - nepiekrīt Pieteikuma iesniedzējas viedoklim un
lūdz Satversmes tiesu atzīt apstrīdēto normu par atbilstošu
Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.
Valsts, veicot vienu no saviem pamatpienākumiem - aizsargāt
iedzīvotāju veselību un uzlabot dzīves kvalitāti -, organizējot
kompleksu pasākumu kopumu veselības aizsardzības jomā. Valsts
garantētās medicīniskās palīdzības pasākumu kopums ietverot arī
zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensēšanu no
valsts budžeta līdzekļiem pacientiem ar hroniskām un smagām
slimībām.
Atbilstoši Noteikumu Nr. 899 VI nodaļā minētajiem
kritērijiem C sarakstā tiekot iekļautas tādas zāles un
medicīniskās ierīces, kuru izmaksas viena pacienta ārstēšanai
pārsniedz 3000 latu gadā. Nacionālais veselības dienests
medikamentus iekļaujot C sarakstā pēc tam, kad ir izvērtējis to
atbilstību Noteikumu Nr. 899 46. punkta 1. -
3. apakšpunktā ietvertajiem kritērijiem.
C saraksts esot ieviests Noteikumu Nr. 899 spēkā stāšanās
dienā - 2006. gada 9. novembrī. Jau kopš šo noteikumu
spēkā stāšanās esot pastāvējusi tāda kārtība, ka C sarakstā
iekļauto zāļu kompensācija tiek nodrošināta vienīgi ierobežotam
pacientu skaitam.
Ministru kabinets piekrīt Pieteikuma iesniedzējas
apgalvojumam, ka vienādos un salīdzināmos apstākļos atrodas
pacienti, kuriem ir noteikta vienāda diagnoze un attiecībā uz
kuriem vienādi izpildās spēkā esošie zāļu izrakstīšanas
nosacījumi.
Tāpat par pamatotu esot atzīstams Pieteikuma iesniedzējas
apgalvojums, ka apstrīdētā norma noteiktos gadījumos paredz
atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un pēc
noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Proti, apstrīdētā
norma radot atšķirīgu attieksmi pret pacientiem, kuri saskaņā ar
to saņem atteikumu tāpēc, ka lēmuma pieņemšanas brīdī ir
pārsniegts lēmumā par zāļu vai medicīnisko ierīču iekļaušanu
C sarakstā noteiktais pacientu skaits.
Tomēr, pēc Ministru kabineta domām, šī atšķirīgā attieksme
esot attaisnojama. Valsts pienākums nodrošināt zāļu pieejamību
esot kvalificējams kā pienākums nodrošināt pamattiesības un varot
būt atkarīgs no valsts rīcībā esošajiem resursiem. Apstrīdētajai
normai esot objektīvs un saprātīgs pamats, jo kvantitatīvi
neierobežota kompensācijas piešķiršana īpaši dārgu zāļu iegādei
visiem pacientiem apdraudētu Noteikumu Nr. 899 ietvaros
izveidoto zāļu kompensācijas sistēmu, proti, tiktu pārsniegti
līdzekļi, kurus likumdevējs atvēlējis šīs sistēmas uzturēšanai.
Tādējādi no apstrīdētās normas izrietošā pamattiesību
ierobežojuma leģitīmais mērķis esot nodrošināt iespējami stabilu
un funkcionēt spējīgu zāļu kompensācijas sistēmu. Šīs sistēmas
ietvaros tiekot paredzētas iespējas kompensēt īpaši dārgu zāļu
iegādes izdevumus un periodiski tiekot palielināts zāļu
skaits.
Apstrīdētajā normā noteiktā kārtība būtiski ierobežojot
personu tiesības tādā gadījumā, kad sakarā ar iepriekš prognozētā
pacientu skaita pārsniegumu persona saņem zāļu kompensācijas
atteikumu. Tomēr personas tiesību ierobežojums esot mazāks nekā
sabiedrības kopējais labums. Apstrīdētā norma esot ieviesta, lai
valsts rīcībā esošo resursu ietvaros pakāpeniski nodrošinātu zāļu
kompensāciju visiem pacientiem. Ja veselības aprūpes sistēmas
pakalpojumi prasa lielas izmaksas no valsts budžeta, tad tie esot
ieviešami pakāpeniski.
Ministru kabinets uzskata, ka no apstrīdētās normas izrietošā
ierobežojuma leģitīmo mērķi neesot iespējams sasniegt ar citiem,
alternatīviem risinājumiem, jo citi risinājumi esot pacientiem
vēl mazāk labvēlīgi nekā spēkā esošais tiesiskais regulējums.
Neesot īstenojams arī Pieteikuma iesniedzējas piedāvātais
risinājums - nodrošināt pēc iespējas vienlīdzīgu finanšu resursu
sadali. C sarakstā iekļauto zāļu izmaksas esot ārkārtīgi augstas,
un šādas sistēmas ieviešana novestu pie tā, ka zāles būtu
pieejamas vienīgi personām ar lieliem ienākumiem.
Atbildes rakstā Satversmes tiesas uzmanība tiek vērsta uz to,
ka ik gadu pacientu skaits pieaugot vidēji par 3 līdz 5
procentiem. Turklāt Noteikumu Nr. 899 A, B un C sarakstā
iekļauto medikamentu kopējai kompensācijai faktiski izlietotie
valsts budžeta līdzekļi arī pieaugot gadu no gada.