Par Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumu Nr.899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība" 67.1 3.apakšpunkta (2010.gada 28.decembra redakcijā) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.panta pirmajam teikumam

5. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - uzskata, ka apstrīdētā

norma ir pretrunā ar Satversmes 91. panta pirmo teikumu.

Tiesībsarga argumenti, ar kuriem tiek pamatots šāds viedoklis, ir

līdzīgi Pieteikuma iesniedzējas argumentiem.

Tiesībsargs papildus norāda: vienlīdzības princips nozīmē to,

ka vienādos faktiskajos un tiesiskajos apstākļos izturēšanās ir

vienāda, bet atšķirīgos apstākļos - atšķirīga. Šis princips

nevarot tikt piemērots patstāvīgi, bet tikai kopā ar kādu citu

tiesību normu - šajā gadījumā Satversmes 111. pantu, ANO

Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 2. un 25. pantu,

ANO Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras

tiesībām 2. panta 2. punktu, Eiropas Sociālās hartas

preambulu un II sadaļas 13. pantu, Līguma par Eiropas

Savienības darbību 168. panta 1. un 7. punktu.

Nepieciešamība zāļu kompensācijas sistēmā iekļaut arī dārgās

zāles esot uzskatāma par personu pamattiesību ierobežojuma

leģitīmo mērķi. Tomēr neesot saskatāms pietiekams pamatojums

apstrīdētajā normā ietvertajai atrunai, kas paredz atšķirīgu

attieksmi pret personām tad, kad finansējums dārgo zāļu iegādei

vairs nav pieejams. Normatīvie akti neparedzot veidus, kā varētu

rast kompensācijai par dārgo zāļu iegādi nepieciešamo

finansējumu, piemēram, samazinot izdevumus citās jomās, un šis

normatīvā regulējuma trūkums novedot pie nesamērīga pacientu

pamattiesību ierobežojuma.

Valsts veselības aprūpei varot atvēlēt noteikta ierobežota

apjoma finanšu resursus. Tomēr arī šādos apstākļos valstij

vajagot nodrošināt taisnīgu līdzsvaru veselības aprūpei atvēlēto

finanšu resursu sadalē, ievērojot gan atsevišķu pacientu

nepieciešamību saņemt dārgus veselības aprūpes pakalpojumus, gan

arī vispārējo nepieciešamību nodrošināt veselības aprūpes

pieejamību pēc iespējas lielākai sabiedrības daļai. Dārgo zāļu

iegādei nepieciešamo finansējumu esot iespējams rast arī,

piemēram, Eiropas Savienības programmas "Kopienas rīcība

veselības aizsardzības jomā (2008. - 2013. gadam)"

ietvaros.