6. pants

Pieaicinātā persona - Reto slimību biedrība

"Caladrius" (turpmāk - Caladrius) - norāda,

ka apstrīdētā norma neatbilstot Satversmes 91. panta

pirmajam teikumam.

Lietā strīds esot vienīgi par to, vai ar apstrīdēto normu

noteiktā atšķirīgā attieksme var tikt attaisnota ar samērīgu

nepieciešamību sasniegt ierobežojuma leģitīmo mērķi. Turklāt esot

jāņem vērā arī Satversmes 111. pantā noteiktais, proti, tas,

ka personas tiesībām uz veselību atbilst valsts pienākums gādāt

par veselības aprūpes iestāžu, pakalpojumu, aprīkojuma un zāļu

esamību, kā arī pieejamību. Valstij neatkarīgi no tās attīstības

līmeņa esot pienākums veikt pasākumus, lai, izmantojot visus

nepieciešamos līdzekļus, panāktu ekonomisko, sociālo un kultūras

tiesību nodrošinājumu vismaz minimālajā līmenī. Tomēr saskaņā ar

apstrīdēto normu daļai pacientu dzīvības funkciju nodrošināšanai

nepieciešamie medikamenti vispār netiekot kompensēti. Tādējādi šo

pacientu sociālās tiesības, tostarp tiesības uz zāļu pieejamību,

netiekot nodrošinātas pat minimālā līmenī.

Izvērtējot apstrīdētās normas atbilstību samērīguma principam,

Caladrius norāda: Ministru kabinets nav spējis pamatot to,

ka apstrīdētā norma sasniegtu tajā ietvertā ierobežojuma leģitīmo

mērķi. Pirmkārt, neesot sniegts objektīvs un racionāls pamatojums

tam, kādēļ gadījumā, kad tiek pārsniegts attiecīgajam gadam

plānotais pacientu skaits, valsts budžetā nevarētu rast līdzekļus

atlikušajiem pacientiem nepieciešamo zāļu kompensēšanai. Otrkārt,

pacientu skaita pieaugums esot pietiekami prognozējams lielums,

lai valsts varētu paredzēt, cik daudz līdzekļu attiecīgajā gadā

vajadzēs kompensējamiem medikamentiem.

Apstrīdētā norma arī neesot piemērota leģitīmā mērķa

sasniegšanai, jo, piemēram, 2012. gadā neesot savlaicīgi

izlietoti aptuveni 2,2 miljoni latu no visiem kompensējamo

medikamentu apmaksāšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Turklāt to pacientu skaits, kuriem C sarakstā iekļautās zāles

tiks kompensētas, tiekot noteikts, vadoties pēc iepriekšējā gadā

terapiju uzsākušo pacientu skaita, kā arī to pacientu skaita,

kuru izdevumus par attiecīgo zāļu iegādi segs zāļu reģistrācijas

apliecības turētājs. Tātad netiekot ņemts vērā to pacientu

skaits, kuriem konstatētās diagnozes prasa ārstēšanu ar C

sarakstā iekļautajām zālēm, kā arī nozares ārstu prognozes.

Caladrius neatzīst, ka apstrīdētā norma radītu

sabiedrībai tik lielu ieguvumu, ka tas spētu atsvērt pacientam

nodarīto kaitējumu. Personas tiesības uz veselību un dzīvību esot

atzīstamas par tādām vērtībām, kuras nevar tikt pakārtotas

apsvērumiem par finanšu resursu efektīvu izlietojumu.