110. pants

10.1. Par otrā bērna

kopšanu izmaksājamā pabalsta apmēru Pieteikuma iesniedzējas

gadījumā ietekmē ne vien bērna kopšanas pabalsta aprēķināšanas

vispārējie noteikumi vai apstrīdētā norma pati par sevi, bet arī

apmērs, kādā no valsts budžeta tiek izdarītas obligātās

apdrošināšanas iemaksas par personām, kuras kopj bērnu līdz gada

vecumam. Proti, par personu, kas atrodas bērna kopšanas

atvaļinājumā, obligātās apdrošināšanas iemaksas izdara

normatīvajos aktos noteiktajā apmērā − no 50 latiem (sk. šā

sprieduma 2. punktu). Ja bērna kopšanas pabalstu saņem

nodarbināta persona, kura izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu,

šīs iemaksas ir vienīgās, kas veido personas apdrošināšanas

iemaksu algu tajos mēnešos, kad tā atradusies bērna kopšanas

atvaļinājumā.

Normas, kuras noteic šo iemaksu

apmēru, Satversmes tiesā nav apstrīdētas.

10.2. Pamatots ir Ministru

kabineta viedoklis, ka, ieviešot Noteikumu Nr. 644

6. punkta normu, valsts vistiešākajā veidā aizsargājusi un

atbalstījusi ģimeni, vecāku un bērnu tiesības, proti, šī norma

īpaši aizsargā un atbalsta tās ģimenes, kurās bērni dzimst ar

mazu laika starpību un kurās viens no vecākiem bērnu kopj

nepārtraukti. Līdz ar to Noteikumu Nr. 644 6. punkts

kopumā vērsts nevis uz bērna kopšanas pabalsta apmēra

samazināšanu, bet gluži pretēji − uz labvēlīgāku noteikumu

izveidošanu konkrētam personu lokam.

Tas, ka

Pieteikuma iesniedzēja ir izslēgta no šo personu loka un

labvēlīgākie noteikumi uz viņu neattiecas, pats par sevi nav

uzskatāms par Satversmes 110. pantā noteikto pamattiesību

ierobežojumu, ciktāl tas atbilst citām Satversmes normām un

vispārējiem tiesību principiem.

11. Satversmes