1. pants

Ministru kabineta 2008. gada 25. augusta noteikumi

Nr. 692 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanas līgumu"

(turpmāk - Noteikumi Nr. 692) tika izdoti saskaņā ar Patērētāju

tiesību aizsardzības likuma 8. panta ceturto daļu un Reklāmas

likuma 7. panta otro daļu.

1.1. Noteikumu Nr. 692 pieņemšanas laikā Patērētāju

tiesību aizsardzības likuma 8. panta ceturtā daļa noteica, ka

patērētāja kreditēšanas līgumā ietveramo informāciju,

nosacījumus, kad patērētāja kreditēšanas līguma prasības var

nepiemērot, gada procentu likmes aprēķināšanas metodi un kopējo

kredīta izmaksu taisnīgu samazināšanu reglamentē Ministru

kabineta noteikumi.

Noteikumu Nr. 692 30. punkts (turpmāk - apstrīdētā

norma) noteica: "Kredīta devējam nav tiesību prasīt

kompensāciju par kredīta saistību pildīšanu pirms noteiktā

termiņa. Ja patērētājs izmanto tiesības uz kredīta saistību

pildīšanu pirms noteiktā termiņa un veic pārkreditāciju pie cita

kredīta devēja, patērētājam var tikt prasīta tikai pamatota un

samērīga maksa par pakalpojuma administratīvajiem izdevumiem, ja

tādi rodas."

Noteikumi Nr. 692 zaudēja spēku 2011. gada 6. janvārī, kad

spēkā stājās Ministru kabineta 2010. gada 28. decembra noteikumi

Nr. 1219 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanu"

(turpmāk - Noteikumi Nr. 1219).

1.2. Reklāmas likuma 7. panta otrā daļa nosaka:

"Papildu prasības attiecībā uz atsevišķu preču, preču grupu

vai pakalpojumu reklāmas saturu, noformējumu vai izplatīšanas

kārtību (arī reklāmas izplatīšanas kārtību atsevišķos masu

informācijas līdzekļos) nosaka Ministru kabinets." Šādā

redakcijā tā bija spēkā arī apstrīdētās normas pieņemšanas laikā.

Tā kā apstrīdētā norma reglamentēja patērētāja kreditēšanas

jautājumus, tās izdošanas pamatā bija Patērētāju tiesību

aizsardzības likuma 8. panta ceturtajā daļā ietvertais

pilnvarojums. Reklāmas likuma 7. panta otrajā daļā ietvertais

pilnvarojums uz apstrīdēto normu neattiecas.