2. pants

Pieteikuma iesniedzēja - Administratīvā rajona

tiesa (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēja) - norāda, ka

apstrīdētā norma neatbilst Latvijas Republikas Satversmes

(turpmāk - Satversme) 64. un 105. pantam.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. pantā

ietvertais īpašuma tiesību ierobežojums - kopējo kredīta

izmaksu taisnīga samazināšana - esot neskaidrs un

pretrunīgs. Minētais pants nedodot pilnvarojumu Ministru

kabinetam noteikt īpašuma tiesību ierobežojumu tādā apjomā un

formā, kā tas ir noteikts apstrīdētajā normā, proti, reducējot

taisnīgās izmaksas līdz administratīvajiem izdevumiem. Tā kā

Satversmes 64. pants noteic, ka likumdošanas tiesības pieder

Saeimai un tautai, likumdevējam pilnvarojums normatīvajā aktā

esot jāformulē nepārprotami un skaidri.

Pieteikuma iesniedzēja, atsaucoties uz administratīvā procesa

dalībnieces - kredītiestādes - viedokli, norāda, ka apstrīdētās

normas rezultātā kredīta devējs nevar kompensēt savus zaudējumus,

ja patērētājs izmanto savas tiesības izpildīt kredīta saistības

pirms termiņa. Lai finansētu izsniedzamos kredītus,

kredītiestādes aizņemoties starpbanku tirgū naudas līdzekļus ar

procentu bāzes likmi, kas fiksēta noteiktam periodam. Ja kredīts

tiek atmaksāts pirms termiņa un kredītiestāde saņem atmaksājamo

summu pirms tā perioda beigām, kuram fiksēta kredītam piemērojamā

procentu bāzes likme, kredīta pirmstermiņa atmaksa varot radīt

kredītiestādei finansiālas izmaksas. Šādas izmaksas rodoties, ja

procentu bāzes likme, ar kādu kredītiestāde var atkārtoti

ieguldīt pirms termiņa saņemto summu, ir zemāka par starpbanku

tirgū saņemtajam kredītam piemēroto procentu bāzes likmi.

Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka cilvēktiesību

ierobežojumus nevar noteikt izpildvara. Līdz ar to apstrīdētajā

normā paredzētais īpašuma tiesību ierobežojums neesot noteikts

saskaņā ar likumu Satversmes 105. panta trešā teikuma izpratnē.

Likumdevējs neesot izvērtējis īpašuma tiesību ierobežojuma

samērīgumu un neesot devis skaidru pilnvarojumu Ministru

kabinetam rīkoties. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka kredīta

devēja īpašuma tiesību ierobežojums būtu jānosaka Patērētāju

tiesību aizsardzības likumā.