11. pants

Pirms Noteikumu Nr. 692 spēkā stāšanās jautājums

par kopējo kredīta izmaksu taisnīgu samazināšanu bija

reglamentēts Ministru kabineta 1999. gada 13. jūlija noteikumu

Nr. 257 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanas līgumu"

(turpmāk - Noteikumi Nr. 257) IV nodaļā. Tajā tika paredzētas

patērētāja tiesības pildīt kredīta saistības pirms noteiktā

termiņa. Šādas tiesības patērētājam tika noteiktas arī Noteikumu

Nr. 692 IV nodaļā.

Izstrādājot Noteikumu Nr. 692 projektu, Ekonomikas ministrija

paskaidrojuma rakstā norādīja, ka šie noteikumi nepieciešami, lai

paredzētu kompensāciju mehānisma ieviešanu to kreditora

administratīvo izdevumu kompensēšanai, kas tieši saistīti ar

kredīta saistību pildīšanu pirms noteiktā termiņa pārkreditācijas

gadījumā (sk. http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=30312679&mode=mk&date=2008-08-25,

aplūkots 2011. gada 16. martā).

Lai noskaidrotu apstrīdētās normas tvērumu, apstrīdēto normu

nepieciešams interpretēt kopsakarā ar Patērētāju tiesību

aizsardzības likuma normām. Saskaņā ar Patērētāju tiesību

aizsardzības likuma 8. panta trešās daļas pirmo teikumu

redakcijā, kas bija spēkā apstrīdētās normas pieņemšanas laikā,

patērētājam ir tiesības izpildīt savas saistības pirms patērētāja

kreditēšanas līgumā noteiktā termiņa. Atbilstoši minētajam

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma regulējumam apstrīdētajā

normā ir noteiktas patērētāja tiesības izpildīt kredīta saistības

pirms noteiktā termiņa. Secināms, ka apstrīdētās normas otrais

teikums piemērojams ne vien pārkreditācijas gadījumos, bet arī

situācijās, kad patērētājs izpilda kredīta saistības pirms

termiņa, neveicot pārkreditāciju pie cita kredīta devēja.

Lai izvērtētu, vai Ministru kabinets, pieņemot apstrīdēto

normu, nav rīkojies ultra vires, proti, pārkāpis

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta ceturtajā daļā

noteikto pilnvarojumu, ir jānoskaidro likumdevēja piešķirtā

pilnvarojuma saturs, mērķis un apjoms.